Šorīt gandrīz nogulēju Nordea maratonskrējiena startu - kā aizskrēju no Tallinas ielas līdz Krastmalai, tā arī uzreiz dzirdu "paff" - šāviens gaisā un pūlis uzsāk kustību. Tad nu juku iekšā un traucos ko spēju. Kāds apņēmies 42km maratonu skriet džinsās, kāds cits skrien lietus mētelī, vēl kāds cits, tāpat, kā es - bez numura. Dikti neizlēmīgs biju vietā, kur sadalījās pusmaratons vs maratons - tomēr aizskrēju pusmaratona virzienā. Jutu, ka varētu gan maratonu pieveikt, taču tas nebūtu kvalitatīvs, jo nebiju tam speciāli gatavojies.

Hanzas Maiznīcas maizītes gan varēja būt bagātākas un mūzika nebūt kaut kāds debils soļu likšanai ūbernepiemērots taurīšu džess, bet tā vienotība skrējienam, koloritāte, trase, atbalsts no malas u.c. faktori atkal šo padara par vienu ūber riktīgi pozitīvu pasācienu.

Nu tikai jāgaida rezultāti un mayb arī kāds fotofiniša bilds. Nofinišēju soli solī ar vīru, kuram uz triatolona krekliņa bija rakstīts Raimonds Garen[..], orientējoši ap 1h un 40min.