Trips uz Karpatiem 2/5


Brauciena otrās dienas (jeb šā gada pirmās dienas) plāns ir iespēju robežās ielūrēt Polesjas rezervāta apkārtni, kā arī šķērsot Baltkrievijas - Ukrainas robežu, lai tālāk dotos jau pretī kalniem. Agri mostamies benzīntankā Gomeļas pilsētas nomalē un uzreiz dodamies ceļā.


Dienas pirmā fotopauzes vieta pie tilta pār Dņepru.




Vieta, kas smagi cietusi no Černobilas avārijas radioaktīvajām nogulsnēm. Pašu pilsētu pa īstam gan neredzējām, jo mērķis bija cits t.i. turpat tuvumā esošā Polesjas ekoloģiskā lieguma zona. Tālāk pa šo ceļu bija visai glīšas rindu mājas, kur, rūpīgāk ieskatoties, bija manāms, ka vienai otrai logi ir tukši, aiz kuriem pa kuplo plīvo aizkari.


Ļoti maz ir informācijas par radioaktīvajiem dzīvniekiem - skaidrs ir tikai tas, ka tagad to tur ir daudz daudz vairāk nekā pirms Černobilas avārijas. Baltkrievijas liegtā zona no Ukrainas liegtās zonas visspilgtāk atšķiras ar to, ka Baltkrievijā nav nekādu objektu vai spoku pilsētu - tikai radioaktīvs wilderness.

"See the grass," said Rupachenko, sweeping his arm outside the van's window.
It was hard not to see the grass. There was practically nothing to see but the grass.
"That's at least two meters high," he continued. "If you went in there, you'd disappear from sight. If a moose was in there, you might just see the tips of its antlers. A herd of boars could be in there and you wouldn't see them at all. (Wormwood Forest - By Mary Mycio)


Te arī apstājās mūsu ceļš pretī "no man's land".
PSRER (Polissia State Radiological and Ecological Reserve): Walking or Driving is Forbidden!
Fine: Up to 10 Minimum Wages (pašlaik minimālā alga Baltkrievijā ir Ls 46).


Instalācija tieši blakus kontroles punktam.


Par spīti, ka netiekam iekšā, diena ir kolosāla, spīd saule, noparkojamies uz apļa un dodamies bildēt.


Šo bildi nomelnbaltot neuzdrīkstējos.


Thanks for sharing, Marika!






Stabs, stabs, stabs, stabs.




Patika taisnie un plašie Baltkrievijas ceļi. Par braukšanas ātrumu vairāk lika domāt nevis ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes, bet biežie pareizticīgo krusti ceļa malās.


Dikten patika šamējo tiltu ģeometrija. Kā braukt ar mazu mašīnīti pār lielām kamieļu mugurām.


Šķērsojam sevī ierāvušos ciematus, braucot gar rezervāta pierobežu un Pripjatas upi.


Neizskatās, ka te kāds dzīvo.


Lai arī pilnīgi neizdevusies, šī fotogrāfija man saistās ar ļoti siltu atmiņu. Braucot caur kārtējo mazo ciematu uz kādiem 20km/h, es dikti ieskatījos šajos cilvēkos - ko pauda viņu āriene un sejas izteiksmes man sakliedza dvēselē, bet, vēl pirms paspēju pabraukt garām, es pamāju ar roku pajūga vīram - un viņa drūmie sejas vaibsti radikāli pārauga pilnā smaidā un atpakaļsveicienā.


Vārti kā Ēdenes, aiz kuriem vēl vienīgi balts suns skraida.


Šitādus gļukkokus iepriekš nebiju vēl redzējis.


Beidzot pusdienās siltais ēdiens - ceptas pankūkas un darzeņu zupa. Blakus piknika vietai arī atbilstoša brīdinājuma zīme (klikt).


Sāts nu vēderā un krēsla arī klāt.


Šeit jau esam labu gabalu iekš Ukrainas. Pēcāk gandrīz sabraucām ļoti pūkainu zaķi, pabarojām kādu optimistisku klaidoņsuni, tad sāka snigt, tad puteņot, līdz kamēr sapratām, ka nav vairs aršana un ap 3.00 kārtējajā benzīntankā metāmies slīpi. Arlabunakti!

p.s. kopējā bilance

Kopā nodega 278 litri benzīna uz 3991 km jeb 6,96 litri uz 100 km (Mazda 626)
Izmaxas Ls: 195 (135 par benzīnu, bet atlikušos sastāda vīzas, zaļās kartes, ceļa nodokļi un dažādi pričendāļi mazie)