Labi, ja tikai ar vienu kāju iekrist un paciest sāpīti, nekā pazust dzelmē. Tripa pirmās dienas aprakstā minētajai pamestajai pilsētiņai bija tādas raksturīgas, soļus biezajā sniegā likām uzmanīgi.

Man savukārt ir tā, ka, jo vairāk reportāžas par Černobilu skatu, jo mazāka ir vēlme to noteikti apmeklēt. Un man liekas, ka laiki, kad tur varēja tikt par polšu, ir garām - kapitālisms pārņem Ukrainu un tūrisma firmām tā ir pamatīga naudas bedre, bet bez gida iekļūt zonā var tikai ar ministrijas atļauju. Kontrole esot ļoti nopietna.