Kādreiz bija vienkāršāk - pietika fizkultūras stundā reizes 20 piepumpēties, lai jau iekarstu un aizelstos, taču tagad tādu efektu vairs nedod pat 3x50 reizes. Skolas laikos pietika ar 3km rudens krosu, lai sirds jau lektu pa muti laukā, bet tagad tikai pēc 15km var kaut cik tīkami nogurt. Es atceros savu pirmo nono-stopo skrējienu no Rīgas centra uz savu rajonu - kopā tie bija kādi 7km, bet ar to pietika, lai pēc tam nedēļu knapi spētu pakustēt dēļ sapēm muskuļos/cīslās/cīpslās/saitēs/whatever. :)) Vakar es sporta laukumā negaidīti sastapu Kasparu Zlidni, kurš mani pārlieicnāja par jēgu dažādot fiziskās aktivitātes. Piemēram, skriet taču var uz pusi mazāk, bet ar hantelēm rokās, tādējādi pie reizes ne tikai trenējot ķermeņa augšdaļu, bet arī ietaupot laiku. Tāpat ir neskaitāmas variācijas kā pievilkties, pumpēties, darboties uz līstekām. Vo tā ir dzīvē, ieciklējies uz konkrētām lietām un neko citu vairs neredzi.