Katru rītu gribas ierakstīt, ka "šorīt uz darbu nesos kā psihs". Tāpat katru vakaru gribas ierakstīt, ka "šovakar no darba nesos kā psihs". Parasti otrajā gadījumā ir lielāks psihums kā jau pēc biroja skurbuļa, taču šorīt arī bija labi. Nācu no Vantinieka centra virzienā uz kādi 35, bremzes neķēra praktiski neko un nācās ar slapjajiem slikiem driftot no apmales ar kāju, lai neieliktu vieglajam sānā. Sajutos kā anarhists ar velna ragiem un adrenalīna šļuka tāda, ka nevajag i nekādus torņus, troses, izpletņus. Stulbi, protams, bet gribas dzīvot.