Ņigu ņegu...
Klausījos un domāju - fanāti... Taču nē - vaišnaviem tomēr ir taisnība par tīrīguma nozīmi ikdienā... Tāpat pārlasot Zen grāmateli par visām itkā tik vienkāršajām un pašsaprotamajām lietām - rūpīgumu, uzmanību... Liekas jau ka saproti tik cik vien iespējams saprast un neko vairāk/dziļāk neredzi - līdz tīri procesiski izfokusē jaunu leveli... Panku laikos pieradu piekāst miesu, staigāju asiņojošu degunu un korķēju guļus visādās vārtrūmēs... Tādi visādi pakāpieni, katrs savā krāsā, katrs sava galējība - pa labi, pa kreisi, aplūrot robežas, to kā tās celtas un to kā tās jaucamas... Problēma ir vārds ar sliktu piegaršu, tas ir ienaidnieks, kas grauj egucī definētās labsajūtas nosacījumus... Kā tajā teicienā - mēs nekļūdāmies tādēļ, ka patiesību būtu grūti ieraudzīt(tai ir daudz atspīdumu), mēs kļūdāmies, jo tā ir daudz komfortablāk... Jo mēs esam gana vāji... Bet rakstīt man tiešām nav talanta... Neesmu jau nekāds intelektuālis ar plašu vārdu krājumu, bet gan parasts lauku puika, kam patiktu pabraukāt ar moci, ja vien tāds būtu... Raibs pēdējais laiks... Pirms pusotras nedēļas tiku atlaists no darba... Kurai reklāmas aģentūrai gan vajadzīgs darbinieks, kurš dažu nedēļu laikā spēj nodarīt uzņēmumam ~700Ls zaudējumus?... Dažas dienas pēcāk bliezu Rīgas velomaratonu - downhills pat savā ziņā nešķiet tik bīstama štelle, kā tāda nēsāšanās pārdesmit šosejnieku barā cieši plecu pie pleca un ratu pie rata ar ātrumu tā ap 40-50km/h... Zavali bija nevāji... Tad vēl šādus tādus ārstus pagāju... Pierakstījos operācijai... Vakar sapirkām kartes un vēl tonnu visādu lietu... Kolekcionēju izziņas... Šodien nokārtoju tiesības... Blah blah... Un rīt... rīt...