Vienmēr ir šķitis kaut kā dīvaini gadiem nesatikt cilvēku un tad viņu dzirdēt klausulē un nākamajā dienā arī satikt - pavisam nejauši mājupceļā. Un tad es vienmēr prātoju, kāda tur augšā metode izvēlēta un cik nākamos gadus man ir paredzēt šo ļaudi atkal nesatikt, lai noteiktā brīdī atkal saskrietos kādā pavisam dīvainā veidā.

Un vispār atkal sapratu, ka esmu pagrābusi par daudz, kārtējo reizi neprotot apstāties.