ko gan neizdarīsi...
..neizdarīsi jaunās paaudzes iegribu apmerināšanai.
Divas dienas savas kuslās netrennētās miesas ļavos uzsēdināt uz velo. Pirmajā dienā jau pēc stundas kājas kleinas un pakaļkauli sajūtu ziņā kļuvuši vismaz divas reizes lielāki un ja ne lielāki, tad vismaz atkal atcerējos, ka tur tādi ir.
Šodien, pateicoties vēja brāzmām, brauciens ievilkās 2,5 stundu garumā. Pirmais pidstops Kalngalē, diemžēl, vēl nav atklājis sezonu. Tad nu vilkām savās kuslās miesas tālāk. Un, mī un žē, gar krast vējš pūta tieši sejā. Ar četrām pieturām tkām līdz otrajam pidstopam, kurā gan beidzot remdējām slāpes ar Lāčplēša tumšo un tad cienīgi pazudām mežā, lai neviens nemanītu, cik kleinas kājas.
Aleluja, esmu mājās jūras vēja aprautu seju, mazliet reibonī un platu smaidu sejā graužu kāpostu.