man ar bērnībā bija tāda štelle ka gāju no skolas rudenī.. un likās, ka tas sūdiņš no bērziem [nu tas lidojošais] iebira acī.. un nevarēju dabūt ārā.. un greauza... un berza tā, ka nevarēju acis aiztaisīt.. nu kur nu aiztaisīt.. vispār tās bija dzīvās mokas... bet nu pārnācu mājās... mutere paskatījās, ka nekā tur nav un nosprieda, ka moš arī bija kkas iebiris acē un no iekšpuses augšējo plakstiņu bik ieskrāpēja.. un tās ellīgās sāpes bija tikai skrāpējuma sāpes ļoti maigā un jūtīgā [;)] vietā..... tā nu mocījos kādu nedēļu, pusotru, un tad jau bija labi.. tagad patin filmu apakaļ.. nebija kkas iebiris acī?