Viss notiek un reizee nonotiek nekas...

Daudz ko nākas pārdomāt un kas ļaunākais - konstatēt, ka esmu nicināmi egoistiska un es meklēju, meklēju, meklēju attaisnojumus un arī atrodu visādus, bet nepalīdz nemaz...

Vēl kas būtisks atklājās (vai es vienkārši sapratu to tikai nesen) - ka bieži vien vēlamo uzdodot par esošo, nākas smagi vilties...un vēl man ir žēl zaudētās piederības sajūtas...

samierinos pamazām...

Bet galvenais iemesls - kāpēc vispār pirms darba balles iesāku rakstīt, bija vēlme pateikt - neskatoties uz to, ka mēs esam tik tālu un varbūt neviens nesadzirdēs pat, es no visas sirds vēlu - LAIMĪGU JAUNO GADU!