icing sugar

1:20pm: lyric - Ir muļķīgi justies labi un slikti vienlaicīgi.
no vienas puses esmu apzinājusi to,kādēļ esmu laimīga,no otras to - kādēļ esmu nelaimīga.bet es nespēju neko mainīt.ne-spē-ju...

12:04pm: lyric - Aiz loga samirkuši īgņas laužas,lai tiktu rindā pie notāriem.
Mani sabiedrotie ir mistisks telefons ar miljoniem ienākošu izsaukumu un sagruvis radio.

1:27pm: nav slikti,nav.pat ja es aiziešu.

balerīnas ir no papīra,lūk.

1:41pm: lyric - diez,vai manam personības dubultošanās mirklim ir laiks aiziet?
kāds posms ir izciests,kāds posms ir norīts,kāds posms ir ieskrāpēts sienā,kāds posms vēl jāpārpeld.

god save the queen

10:05pm: vissmagākā vilšanās laikam ir tanī brīdī,kad saproti,ka Tevis izvēlētais perfekcionisms nav perfekts.

9:53am: sapnī lecu ar izpletni un mācījos spēlēt vēja spēles.
un tad nav neviena,kas mēģinātu piespiest kaut ko darīt,vai gribētu lai es daru kaut ko.
nu tā vienkārši,izlec,pat ja neatveras...

11:34pm: un tā mazā meitene kaut kur slēpjas,pirkstos turot pusnograuztu cukurvati un vērodama,kad pienāks mirklis ar vasaru,satraukti iepleš lielās,zaļās acis.
"kad kad kad?",bet pat atbalss nezin,ir tikai iekšā šī sajūta - šoreiz es neļaušu vasarai aiziet garām,vai pienākt ar sāpēm.šoreiz vasara būs sapņaina.
sajūta,vai Tu nemelo?

6:53pm: kad pazūd autoritāte,kas sev visu laiku esi bijis,kad izzūd spēja pašam būt par sevi,neatliek nekas cits,kā aizvērt durvis...citiem

tell me more about a place you once called home..

8:20am: manieres,daargie draugi,manieres...!
divu pushu cilveeks,kas pasleepies zem viena ziidpapiira apgjeerba.divu diennakts pushu cilveeks - naksniigais un ikdienas spiitiigais.
naktii,kad maigums njem virsroku un sapnjainu bezmiegu mociitaas acis visu redz savaadaak,ne sliktaak,ne labaak,tikai,savaadaak,tad ir tas naksniigais virtuozs,kas speej pietiekami apnjeemiigi izsapnjot savas romances un serenaades,nemaz neiedomaajoties,ka tas otrs - ikdienas spiitiigais ir pavisam savaadaaks.kaa jau teicu,ne labaaks,ne sliktaaks,pat ne ar vismazaako liidziibu ar piileem - tam ir plaans - kaa turpinaat savu spiitiigo kapriizi,piecirst kaaju un aptiit ap kaajas mazo pirkstinju piecdesmit tragjikomeediska izskata maharadzhas.vai tanii sleepjas kaads ljaunums?kam piekaapties un vai vispaar piekaapties?pieprasiit ziedus un romantisku piektdienu,jeb galanti paknikseet un maigi pasmaidot,izslidinaaties caur burzmu un bezmeerkjiigo baronetu baru,lai nostaatos skatuves priekshaa un sauktu "atkaartot" jo patiesiibaa,izraades saakums ir nokaveets...?

10:44pm: colours that flicker in water....

mazliet,no taa visa...mazliet salduma,mazliet egoisma,mazliet kapriizes,mazliet sniega,mazliet pilnmeeness...

kakjis aizmidzis seezhot un degunu iespraudis zem radiatoriem...peec narkozes streipuljoshana pa maaju,pa briizham nokriitot kkur,vai liikumos saskrienoties ar savu eenu.kam negadaas.

klusi monotona pagaatnes duukshana ausiis..o,nee,es neesmu tik amizanti aizkustinaata,apklusti

7:41pm: knibinos ap nostaljgjijas peerleem
bildes,dzejolji,staasti,ziemas aukstums...
juutos pasaules apmaaniita un veca,bet taas ir tikai iluuzijas..tikai
Tu tikai maanies..?

7:29pm: un man vairs nav ko teikt?
zvaigznes tiek atbiidiitas otrajaa plaanaa,diplomaatija vairs neeksistee,mees...

..nakts iluuziju beeninjos,preteejajaa maajaa
un ja man buutu ko teikt,es kliegtu

pietiek dziities pa pasauli
dzejolji netiek publiceeti

spiitiiga skatiena apmuljkjoshana
paardosi man savu dveeseli?

es nemeloju,es neizliekos
es beegu no kustiibaam

nepabeigtaa seciibaa pazuud naktis
pazudini mani ziedos

2:19am: jaa,ir ziema,es nenoliedzu,es to nevaru apstriideet un pat ne apsleept no savaam aciim,nemaz jau arii nemeegjinaashu.
o,jaa,kakjis,man ir...veelviens.pretstats baltajam [kaa jau visam cilveeka dziivee ir vajadziigi savi pretstati] taads mazs,melns,puukains,trausls....
bildes?nuja,kautkad

3:35pm: nu,sarkastiķi manī,kādēļ klusē un neklaigā pamācošas mocības man..?

1:41pm: stihija
iekšā un ārā.
putenis,virpulis,nebeidzama kustība,it kā visuma plašumā...zināma nojausma,harmoniska sapratne par to,kas ir...

A picture in grey
Dorian Gray
Just me
By the sea
And I felt like a star
I felt the world could go far...
/u2-Ocean/

10:23pm: kārtīgs cilvēks,vakaram satumstot,vienmēr kļūst melanholisks.Bez kāda sevišķa iemesla.Tikai tāpat,vispārīgi.../Ē.M.R.

un tomēr es šobrīd ļoti gribētu citur..
ak,kā man patīk pārkāpt savām domām,un tad nokrist tām blakus,ironiski skumji pasmaidot.

un,ja šonakt pamodīšos piecos,konstatēšu,ka nekas nav mainījies,siena ir turpat un arī es.tātad redzēšu kā izzudusī mēnessgaisma iluzioniski skraida pa neesošo paklāju.

11:29am: lyric - laiks,nu,tas ir kaut kur pazudis.
es neteiktu,ka nav laika,bet nevarētu apgalvot arī to,ka tas būtu kaut kā ļoti pamanāms.liekas,kāds ir saskaldījis lielo pulksteni un apēdis vakariņās.ar kumelīšu tēju,protams.
šobrīd es nedzirdu savu balsi,bet toties to citu gan atceros.
ak,jā,galva pilna ar retoriskiem jautājumiem monologa formā,diez,ko tas ko nozīmē.
nu lūk.īpatnēji ir tas,ka ir īpatnēji [protams],turklāt,mana šobrīd neesošā balss mani uztrauc.ak,un es pat nezinu,kā to dabūt atpakaļ.cilvēki telefonā dzird tikai manus čukstus.labi,ka es neesmu automātiskais atbildētājs.

heal me