ir nu gan mums īsa atmiņa.
atceros līdzīgu gadījumu, kaut kad aprīlī, kad izgāja līdzīgi.
dear God, i know you were bussy, but why did you let me drink so much?
ticiet tiem uzrakstiem uz alkohola reklāmas plakātiem, tv reklāmām un citām vietām, kur izlasiet kaut ko līdzīgu "pārmērīgai alkohola lietošanai ir negatīva ietekme". tas ir pārbaudīts.
nu kas man spieda dzert tādās devās šito nolādēto šampanieti? nu kas? nu kapēc? nu kāds prieks no rezultāta. sēdēt vienam lietū uz soliņa, ik pēc aptuveni 10-15 pamostoties, gaidīt taksi, ka vienīgais, kas interesē ir ātrāka nokļūšana mājās, nu ne jau izdarītu lietas, bet vienkārši lai neizdarītu kādasvēl kādu muļķību. es gribēju gulēt un cik es atceros, to es darīju vakar katru mīļu brīdi, kur vien es apstājos uz laiku vairāk par 15 sekundēm. es iemigu kājās stāvot un skatoties salūtu, pat iemigu toletē mazgājot seju. ja jūs domājat, ka to es stāstu ar lepnuma sajūtu sirdī, paceltu galvu, tad jums būs jāalojas. man ir kauns par sevi, kauns par to, ko vakar sadarīju. ir lietas, ko es atceros, bet būtu priecīgāks, ja tās neatcerētos.
nu vai tad visā pasākuma barā nebija nevina cilvēka, kas varētu mani pievaktēt un neļaut glāzes mainīt biežāk nekā Dāvim pokemonu fiškas skolas starpbrīdī? nu vai tad tas nebija redzams, ka mana gribēšana kietni pārsniedza manu varēšanu. izrādās ka teiciens "gribēt nav kaitīgi" ir apgāzts. vairāk to nelietojiet. gribēt ir kaitīgi. lūk rezultāts, no rīta aizmirstu kur pirms minūtes noliku savu citramonu iepakojumu.
kamēr vēl neesmu aizmirsis, kam gribēju pateikties, jāuzraksta uzreiz. paldies agresoram, kas rūpējas par manu mājās nokļūšanu. tieši pateicoties viņam es tagad neklīstu pa Babītes mežiem vai Piņķu daudzdzīvokļu māju pagrabiem. (pasākums notika siemens ledus hallē).
un kas tā bija par meiteni, kuru es nekad pirms tam un droši vien nekad arī pēc tam neredzēšu? atceros mēs ātri atradām kopīgu "valodu", un dejojot es viņai vai nu tīšam vai nu netīšām, to gan es nevaru pateikt, uzlēju visu savu pilnās šampanieša glāzes sturu uz muguras, diez kāda viņa izskatījas savā topiņā ar palielu šampanieša pleķi uz muguras. dažreiz tā gadās. nu ko es citu šajā gadījmā varu pateikt. bet ne jau tāpēc viņa mani pameta, saplosot manas cerības uz one night stand, bet tāpēc, ka, manuprāt, viņa negribēja to darīt ar vemjošu džekiņu. un tā bija pēdējā reize, kad es viņu satiku, kamēr es vēmu, ar vienu aci redzēju viņu aizejam... es protams neatmetu cerību, ka viņa iet pēc ūdens, lai mani aprūpētu, bet...nekā. aizgāja, lai atrastu sev nevemjošu džeku, par to gan es nevaru būt drošs, un to tā arī nekad neuzzināšu, jo es nezinu kāda viņa izskatās. bet nav jau liels zaudējums, nesērošu, viņa tapat skupstijas tikai nedaudz labak par manu bijusho draudzeni. so... :)
nu sāp man galva. un mēģinu to atdzesēt ar dzērveņu minerālūdeni.
es jau varētu teikt, ka vairāk nekad, nekad tā nepielakšos, lai manas vērtības un prioritātes tik strauji mainītos, bet tas neko nedos, labāk ir to darīt. nu nevajadzēja man tā darīt, nu nevajadzēja. nevajadzēja.

paldies tv5, hip hip urraa! hmm, es neredzēju jubilāra gaisā mešanu. :) (tas bija ar grūtībām izspiests smaids)
mēģinu sevi savākt rijot citramonu un klausoties Ludviga Van odu priekam.