Man to vajadzēja - nosēdēt vakaru pie Martas ar vīnu un sarunām par visu šito huiņu un maģiju, un attiecībām, un tad aiziet to visu izvemt laukā, un tad izdarīt to vēlreiz... Pārnakšņot uz dīvāna ar visām drēbēm mugurā un kaķi blakus. Kkad ap pieciem rītā Nika izdomāja klupt ar zobiem un nagiem man kājas īkšķī, un tad tur zeķē radās caurums. Kas, protams, ir ļoti nozīmīgs fakts.

Vells un elle, kas ar mani, es taču nekad nevemju! Es atceros tikai vienu reizi, kad iepriekš dzērumā esmu vēmusi un tas bija gadus 5 atpakaļ. Bet man šito visu vajadzēja, jo tagad ir mieriņš un labi. Gribas brīvdienas un pastaigu pa mežu silti saulainā pēcpusdienā.