Beware the Cat

> recent entries
> calendar
> friends
> profile
> previous 20 entries

Tuesday, October 23rd, 2018
11:10 pm
Pa sapņiem izglābu ļaundaru nežēlīgi mocītu pelēnu un tad šams pārvērtās par jaunu, glītu puisi. Gaiši pelēkā hūdijā un īsiem, gaiši brūniem matiem. Pēc sejas kā Eminems jaunībā. Nē, nu man jau vienmēr peles labi gājušas pie sirds, lol.

(comment on this)

Sunday, October 21st, 2018
7:14 pm
I just love my today's work. It's a pure earthly perfection!

(comment on this)

11:03 am
Mans priekšstats ir, ka jāsasniedz kāds noteikts punkts dzīvē, kā uz taisnes matemātikā, un tad notiek klikšķis un viss piepeši ir pareizi un laimīgi happy ever after. Kā Eovinai un Faramiram. Tā ir pēdējā pietura. Līdz tam tu pārvietojies no punkta A uz punktu B, uz punktu C, uz punktu D... garlaicīgi apgūstot dzīves mācībstundas, vizinoties par zaķi, metot bagāžu laukā pa logu, nebeidzami pieviļoties, patērējot alkoholu, cigaretes un kokaīnu sabtransā utt.

Tās laikam bija vienas Lieldienu brīvdienas bakalauros, kad es vnk aizbraucu līdz centram, iekāpu kaut kādā nezināmā autobusā un stundām ilgi vizinājos pa to maršrutu, no viena gala līdz otram. Jo man bija tik briesmīgi vientuļi, bija tik ļoti piegriezies sēdēt koju datortelpā un klabināt taustiņus.

Tās vēl bija pirmās kojas un es laikam jau biju sākusi maksāt viena par visu trīsvietīgo istabu, jo nevarēju paciest domu atkal dzīvot kopā ar kādu. Kāpēc es tā vietā nenoīrēju normālu un mājīgu istabiņu kur citur, it is beyond me. Bet ko tad es, es jau neko nevaru... Man vēl nebija pielecis, ka nevar vienkārši dzīvot grāmatās un ļaut dzīvei plūst garām, kaut kur fiziskajā realitātē.

P.S. Labi, tas ne vienmēr ir happy ever after, bet es patiešām ticu, ka katram tiek dota vismaz viena tīra, kristālskaidra iespēja uz īstu laimi. Pēc tam paši izvēlamies, ko ar to iesākt.

(comment on this)

9:49 am
Man liekas, Kičam ir diezgan ļoti pohuj. Viņš var rādīt zilzaļsarkanu ģīmi, ja tu ej neatļautā pīppauzē viņam taisni degungalā, jo tas ir vienkārši nekaunīgi. Bet, lai kādu huinju es reizēm nedarītu, viņš nekad neko nesaka un mani nerāj, tikai piever acis un izliekas neredzam. Man liekas, viņš pārāk labi zina, kā ir būt depresīvam, nikotīnatkarīgam darbaholiķim.

(comment on this)

Saturday, October 20th, 2018
6:09 pm
Iepriekš šķita, ka būs smagāk un bēdīgāk, bet nava gan. Ir pat tāda vārga cerībiņa. Manas mūžīgās cerības - dumjas bez gala, bet vārguļo līdz pēdējam un vēl kādu gadu pēc tam. Nupat darbā vienā slotā bija "The Book of Answers" - tāds kā nenopietns orākuls. Kad sanāca tur piestāt, vienmēr paņēmu un atšķīru vienu eksemplāru. Atbildes vispār kā naglai uz galvas - tik ļoti, ka regulāri sasmējos. Viena tāda: "The answer is in your backyard". Well, yeah, it really is. It's rotting away in there, hah. Un viena arī saldētavā... (nē, neviens nav ticis ne nokauts, ne gabalos sadalīts, ne arī atstāts kur sapūt).

In other news - "Dresden Files" izbeidzās, pēdējā "Iron Druid" grāmata ir sūds, apkures nav, plīts virtuvē atkal nedarbojas un overtaima arī nav. Vismaz ir "The Haunting of Hill House", segas un rums ar kolu. Dead kittens.

(comment on this)

Monday, October 15th, 2018
2:52 pm
Rociņas dreb un kustību koordinācija pilnīgi saraustīti nekāda. Ir tomēr vajadzīgas tās tālsarunas ar kādu, kas pārāk labi saprot manus dēmōnus.

(comment on this)

Sunday, October 14th, 2018
11:03 am
The idea of you leaving my life is making me slowly hibernate. As depressive as it sounds, yeah.

(comment on this)

Saturday, October 13th, 2018
11:11 pm
Nakts ir silta kā vasara.

Mihai bija jābrauc uz Barnsley, līdz ar to nācās ņemt autobusu pēc darba. Viņš pat piedāvāja ņemt mani līdzi uz Barnsley un atpakaļ, beeeet... es negribu kļūt viņam par problēmu. Viņš jau pietiekami daudz dara manā labā un to nevajadzētu tā izmantot.

Bet tā sajūta, kad tev nav lifta un desmitos vakarā pēc maiņas tu vienīgais kā tāds nožēlojams idiots čāpo uz autiņu, ir... čūlaina. Un ļoti, ļoti vientuļa.

Ko es iesākšu, kad viņš pāries uz GM naktsmaiņu?

(comment on this)

Friday, October 12th, 2018
11:24 pm
Pavisam nopietni - kāpēc es iedomājos, ka cilvēks, kurš vienmēr, cauri gadu gadiem, ir izturējies pret mani kā pret kāju pameslu, ir mans īstais un vienīgais? Kā es varēju norakstīt pusgadu no savas dzīves, staigājot kā tāda stulba gosniņa aizraudātās rozā pudeļstikla biezuma brillēs un nesalaužami ticot, ka Mums Ir Lemts Būt Kopā? Dzīvojot kārtējai pārnedēļu svētdienas/pirmdienas vakara tālsarunai, kas vēl maķenīt piebaros viņa mamuta izmēra ego un pieplacinās manējo? Tāds nebeidzams, izmisīgs un nožēlojams emocionālais kareņings, ko kauns pat atcerēties tagad.

Well, stupid is as stupid does. But the spell is finally broken. Just live here and now, go with the flow and see where it takes you. :)

Vispār man bieži gribas, lai es varētu rakstīt tāpat kā tas džeks toreiz mūsu darba grupā, tikai bez zālītes vai ko nu viņš tur lietoja, lai to panāktu. Man liekas, ka tad es varētu pateikt lietas tieši tā, kā gribu. Bet nav man tāda talanta un zālīte man netīk, tā smagā, pretīgā apdulluma sajūta.

(comment on this)

Thursday, October 11th, 2018
8:48 am
Oktobra algas lapiņa. Ierēķinātas 58 no 60 nostrādātajām virsstundām, nav ierēķinātas manas 3 incentives. Nezinu, kā tās vispār latviskot. Incentives vairs neņemšu. Man joprojām ir emērdžensī tax code. Būs jāzvana uz HMRC.

(comment on this)

12:06 am
Nav, ko izlikties, ka uz to jau negāja. So if you're serious, let's make a deal. Tas varētu būt... interesanti.

(comment on this)

Wednesday, October 10th, 2018
11:28 pm
Pārnāku mājās pēc 12h maiņas. Cepu kartupeļus ar zivi. Kaķis, kā nekā. Bēršu pa virsu piparus. No visparastākā plastmasas trauciņa ar caumuriņiem vāciņā. Paceļu to virs pannas, sakratu... un tad tas sūda vāciņš nolido nost un visi pipari ar lielu, mellu "puhh" iegāžas pannā... Visi. Pipariem pilna panna, deguns un acis. Un ko lai es tagad ēdu?

(comment on this)

Tuesday, October 9th, 2018
11:16 pm
Angļu vīrieši žāvājoties izdod drausmīgi zirdzisku skaņu. Kā mans augšstāva kaimiņš. Viņam ir blonda, bezzobaina dāma un viņi regulāri ļoti skaļi nodarbojas ar seksu. Skaļa gan ir tikai dāma, taisni kā no pornofilmas.

Pirms tam tur mitinājās vēl viens angļu pārītis. Pareizāk sakot, solīda izskata, absolūti psihs pusmūža kungs un viņa dāma. Viņš regulāri viņu kaustīja un centās izmest laukā no mājas. Viņa kāvās pretī un raudāja. Viss process parasti krietni ievilkās, vismaz uz stundām sešām. Reizēm izmeta arī un tad, kad es pēc diezgan negulētas nakts piecos no rīta gāju uz darbu, viņa tur sēdēja ārā pie durvīm ar visām savām paunām un raudāja. Tas viņi salīga mieru un sāka visu procesu no sākuma.

Tad pie viņiem ievācās arī viņas dēls, un tad kāvās un bauroja viņi visi trīs. Reizēm kaimiņi izsauca policiju. Policija atbrauca, pieklājīgi palūdza viņus uzvesties klusāk un aizbrauca projām. Tad kādu nakti tika izsists virtuves logs un aģentūra izmeta viņus laukā.

Tas viss ilga aptuveni pusgadu un, jā, mēs neviens neko tā īsti nedarījām un nemēģinājām iejaukties, ja neskaita Dazu, kura pienākums ir uzturēt šeit nosacītu kārtību un tīrību. Bet visiem bija pohuj par to, ka viņš to sievieti sit, jo viņa taču bija tikai alkoholiķe, kas dzīvo uz benefitiem un tā taču nav mana darīšana, un nu jā...

Pirms tam - pirms tam tur laikam gan dzīvoja normāli cilvēki, jo neko īpašu par viņiem neatceros.

(1 comment | comment on this)

10:33 pm
Hah, es vairs neesmu homeless cat. Un tas ir Kerolainas (un manas apnicīgās čīkstēšanas) nopelns. Lai kā tur nebūtu ar tiem zobiem un resnuma kultu, un visu pārējo, neesmu viņu īsti novērtējusi. Es joprojām reizēm nesaprotu ne vārda no tā, ko viņa saka ar savu skotu akcentu, bet angļi arī nesaprot, tā ka viss kārtībā!

(comment on this)

8:33 am
Lēni, ar maziem solīšiem, sāku sevī iemīlēties. Man patīk mani smalkie vaibsti, zaļās acis, gaišā āda. Man patīk mans perfektais augums, cirtainie mati un skaistās rokas. Mans patīk mans smaids, ziedu tetovējumi pāri vecām rētām un augstais uzacu izliekums. Un man ļoti patīk mana humora izjūta un tas, ka vairs nebaidos teikt to, kas uz mēles.

Man ļoti patīk drēbes, ar kurām pilns mans skapis, bet kuras man nav, kur valkāt, jo ikdienā staigāju iekš combat trousers un hi-viz. Es esmu aizmirsusi, ko nozīmē izskatīties skaisti un sievišķīgi. Tik ļoti, ka uzvilkt smukus ziemas zābaciņus liekas kaut kas pāmērīgi grezns. Gribas, kaut man būtu daudz vairāk laika par sevi rūpēties, pucēties un rotāties.

(comment on this)

Monday, October 8th, 2018
12:23 pm
"I seem to recall Hecate leading Demeter in search of Persefone."

That comment won a flash of white, white teeth. "That much is certainly true. Hecate led Demeter around. And around and around. It was her wedding present to us."

(Skin Game)

(comment on this)

10:49 am
Man bija jocīgi sapņi vasarā, kādi trīs. Tas ir daudz, jo parasti es vispār neatceros, ko un vai esmu sapņojusi. Vienu jau esmu pamanījusies aizmirst, tā ka tagad paliek tikai divi.

Pirmajam varētu būt saistība ar Džonu. Es pārgulēju ar sievieti un paliku stāvoklī. Jā. Tad kāda cita sieviete, kas sapnī bija mana māte, veda mani pirkt drēbes gaidību laikam. Pamodos panikā, protams. Slikti, ka neesmu piefiksējusi, kad tika radīts Džons un kad bija šis sapnis, beeet... tas varētu to kaut kā izskaidrot.

Tad es atkal mācījos, Latvijā. Joprojām dzīvoju pie aizbildņiem. Bet es sapņos vienmēr tur dzīvoju, tajā mājā Kauguros. Man parasti ir ap 18 gadiem un es nezinu, ko darīt, kad man paliks 18 un kur es tad iešu un ko darīšu. Tad viņi atļauj man palikt un tur dzīvot, līdz nostāšos uz savām kājām. Hah. Man paveicās ar to, ka no viņiem laicīgi aizgāju. Jo viņi nebūtu ar mani tā auklējušies. Un tad būtu bijis dirsā. Kā Marinai, kurai 18 gadu vecumā iedeva (burtiski) sapelējušu dzīvokli bez logiem un durvīm un 300 eiro un pateica, lai notinas.

Anyway, es atkal mācījos vai studēju un tur bija tāda kā spoguļzāle. Es tur iegāju un atspulgā man blakus stāvēja sieviete. Pievilcīga, ap 40-50, ar taisniem, blondiem matiem līdz pleciem, melnbaltā blūzē un melnās biksēs, a bit businesslike. Paskatījos apkārt, bet telpā neviena cita nebija. Gāju tur vairākas reizes, lai skatītos, un viņa vienmēr stāvēja man blakus. Pamodos pārsvīdusi un pārbijusies, jo tas likās tik ļoti pa īstam.

Nez, nekad neesmu viņu satikusi, man nav ne jausmas, kas tā tāda varēja būt. Pēc tam M. teica, ka redzot blondu sievieti gaišās drānās, viņa vēlot man tikai labu. Bet tas man savukārt saistās ar Liepāju. Tur bija veca māja, kam viens sāns jau iebrucis, un tur bija arī milzīgs, aizaudzis dārzs. Man ļoti patika tur iet spēlēties un dzīvoties. Kādu vakaru redzēju tajās drupās vecu sievieti garā, baltā naktskreklā un gariem, baltiem matiem. Viņa kaut ko lalināja un izskatījās tik acīmredzami jukusi, ka es ļoti ātri pamuku no turienes un kādu laiciņu atpakaļ negāju. Bet šis man sazin kāpēc asociējas ar viņu.

Ak un par šo tēmu L. bija sapnis, kad vēl dzīvojām kopā un es izdomāju paspēlēties ar kapa zemi. Viņš tonakt sapņoja, ka pie mums nākuši cilvēki un nesuši man lietas, bet tas viss neesot bijis tas, kas licies esam. Viņi saģērbuši mani kāzu kleitā un sapucējuši, bet tās neesot bijušas man domātas drēbes un rotas, tas viss esot bijis galīgi un pavisam feiki. Man palika diezgan nelabi ap dūšu, šito dzirdot. Ak, un no tā visa nekas, protams, neiznāca.

Vasarā, kad salasījos Robin Artisson, pasāku vakaros dzert pa krūzītei vībotņu tējas, lai sapņi spilgtāki un vieglāk tos atcerēties. Ilgi es to neturpināju, bet vienu atceros gan, un tajā figurēja S. un dažas citas manas vecās kursabiedrenes. Mēs bijām bārā kaut kādā citā pilsētā. Bija nakts un viņa bija tik skaista - garā, melnā samta kleitā, melniem, uz augšu saņemtiem matiem un bālu ādu. Tad kādā brīdī viņa pazuda, un mēs visu nakti viņu gaidījām un meklējām. Kad sagaidījām, bija jau rīts, dziedāja gailis un party was over.

(comment on this)

Sunday, October 7th, 2018
11:50 pm
Dabūju no M. lētās cīgas beidzot. Pirms tam gāju uz Junction Shop prasīt, bet tur automātiski paziņoja, ka neesot, nekad nav bijis un nebūšot viņiem tādu. Yeah, right. Mana lielā mīla gan ir B&H, bet padārgi sanāk. Tinamā tabaka piegriezās ziemā/pavasarī. Bijušais smēķēja kā minimums 20 dienā, un kkādā brīdī piefiksēju to skāņo smaku... Tad piefiksēju skāņo, pretīgo pēcgaršu mutē. Un tad piefiksēju nikotīna traipus sev uz zobiem. Vasarā, kad regulāri notika iekšējais dialogs no sērijas: "Nē, tu negribi padarīt sev galu, tev tikai vajag uzpīpēt", pārgāju uz B&H. Bet Rothmans tomēr ir divreiz lētāk.

(comment on this)

11:44 pm
Džonam tagad esot sirdspuksti. Mums te baltu krekliņu un polsterētu istabiņu, lūdzu.

(comment on this)

2:24 pm
Zilzaļi mati skaisti izskatās fotogrāfijās.

(comment on this)


> previous 20 entries
> top of page
Sviesta Ciba