Pula morci, nu, morci, morci! Bij prieciņš izdzirdēt dažu labu šķendējamies par Decembra rotu, ha. Manējā tīri jauka, nesūdzos. Un vēl tas redzamais smīniņš Džeinas apaļajā sejā, priceless. Tam visam varētu būt zināms sakars ar Kiča mūždien apgalvoto, ka esmu viena no labākajām viņa darbiniecēm. Un esmu jau arī.

Prieciņš arī par to, ka dažs labs & co būtībā pārvākušies uz dzīvi aukstajā nodaļā. Ne jau labprātīgi, protams. Dīvainā kārtā tas sākās tieši pēc tam, kad notika viss tas backstabbing shite, un es caur puķītēm izgaudojos pa to Tičam, kurš runāja ar Džoniju, kurš runāja ar... es pat nezinu, ko, bet sakritība ir interesanta un patīkama. Un tagad vēl sūdīga rota! Esmu septītajās kaķu debesīs!

Apart from that, Ziemassvētku drudzis ir oficiāli sācies. Tārgets visu nedēļu nav nokritis zem 2800 dienā, Tomass staigā apkārt, mēģinot pielauzt cilvēkus uz virsstundām, nākošnedēļ mums būs 30 jauni aģentūras darbinieki, kuri visi kā viens mauros nebalsī un neveikli maisīsies pa kājām. Un ir auksti un nevar saprast, ko lai velk tā, lai būtu reizē gan silti, gan ērti, gan neizskatītos pēc galīga putnubiedēkļa. Bet man patīk, šis notiek tikai vienreiz gadā uz diviem mēnešiem, lol.

No pagājušo Ziemassvētku laika atceros tikai savu zilo džemperi, šalles, milzīgos tripus, bijušā indīgo besi par to, ka mans reitings ir augstāks nekā viņam un visu to cherrypicker būšanu. Un to nepareizo kafiju Ziemassvētku vakarā!

Interesanti, ko atcerēšos no šī gada.