Comments: |
kāpēc par kaut ko būtu jāvienojas? Kosmosā taču valda Brīvās Gribas princips - ar un ap Tevi notiek tikai tas, ko esi pasūtījis/gribējis. ja šķiet ka tā nav, tad a) negribi pietiekami stipri; b) netici sev un tam, ko gribi; c) pats nemaz nezini ko gribi un patiesībā gribi kaut ko pavisam citu.
nevienam neparko nav jāvienojas un jāapvienojas, katram pašam jānonāk tur, kur tas vēlas nonākt. es gan ticu, ka beigās tas izrādīsies visiem apmēram viens un tas pats.
Jā, Brīvās vai ierobežoti bezgalīgās Gribas princips varbūt valda. Un varbūt arī nevalda visam & visur(ja tas ir tikai kā iespējama opcija). Bet man nešķiet jēdzīgi, ja lielākā daļa no mums - vienkāršības labad runājot tikai par cilvēkiem - negrib kaut kādas būtiskas lietas pietiekami stipri, netic, ka to ir iespējams "stipri gribēt", nesaprot ne tikai, ko paši grib, bet varbūt pat nesaprot, ko ir iespējams gribēt.
Es nerunāju tikai par sevi, jo pieņemu, ka robežojos ne tikai ar sevi.
arī ja Tu nerobežojies tikai ar sevi, runāt tomēr vajadzētu tikai par sevi.
un Tu nekādā gadījumā nevari gribēt kaut ko citu vietā vai gribēt, lai viņi grib kaut ko, kas Tev šķiet gribēšanas vērts (šai gadījumā tā mistiskā apvienošanās un vienošanās par kaut ko tikpat mistisku). tas ir ego un augstprātība.
kamēr katrs pats pa savu ceļu (kurš protams daudziem var būt līdzīgs) nenonāks līdz kaut kādām augstākām sfērām, vērtībām, ideāliem, pārliecībām vai kosmiskai mīlestībai, jebkādas apvienošanās/vienošanās par šādām lietām būs virspusēji dogmatiskas, ārišķīgas un nepatiesas. ļoti iespējams arī fanātiskas. un, uz kurieni tas parasti ved, man šķiet nav grūti saprast un iedomāties
Ja par manu gribēšanu - kāpēc man gribēt ko citu vietā, ja pašam kluburiem iet ar savas gribas stiprību? Par citiem tas ir vienīgi vēlējuma izteiksmē. Un arī - kāpēc gan ne?
Sākotnējā, būtiskākā premisa tomēr bija par ko citu: manuprāt tālāks ceļš uz visām tām augstākajām sfērām, kosmisko mīlestību, brīvās gribas pilnvērtīgu izmantošanu, iespējama tikai apvienojot (ko?).. Enerģiju, spēkus, vērtības, sastiķējot individuālu potenciālu kaut kādā reaktīvajā kopējā.
pieņemot, ka mēs visi esam saistīti, visi esam viens - viens liels enerģijas receklis, tad pilnīgi pietiek ar to, ka darbojamies katrs pats ar sevi, savu tuvāko apkārtni, savu personīgo pasauli un personīgo realitāti. līdzīgs pievelk līdzīgu un, jo cītīgāk mēs uzlabosim sevi un savu dzīvi, jo labāk kļūs visai pasaulei. tas, ko katrs dara automātiski saslēdzas ar sev līdzīgu darītāju enerģiju, kas pati mācēs izgrauzt gultni citādai pasaules kārtībai.
manuprāt tas ir vienīgais reālais ceļš, kas ved uz labāku, gaišāku un skaistāku pasauli.
Piekrītu, bet.. es nedomāju par kādu mistisku "Ze reāl Ņū World Order", arī par pakļaušanu vai pakļaušanos ne. Ja mēs katrs uzlabosim savu dzīvi kā līdz šim - pēc savas saprašanas, Ego potenciāla & apziņas atvērtības pakāpes, tad tas būs taisni tas pats, kas tagad.. Un tagad ir tā kā ilgi, manuprāt, turpināties vairs nevar.
nez, mans iekšējais ņuhs gan saka, ka viss ļoti strauji top aizvien gaišāks. brīžiem ir ļoti grūti un smagi, bet man ir sajūta, ka tas viss tikai paātrina kaut kādu atrisinājumu. un es ticu un nešaubīgi jūtu ka būs labi. pavisam reāli un neutopiski. viss, arī tas, kā ir tagad, ir tā kā tam jābūt, jo mēs paši esam to izvēlējušies. un mēs varam izvēlēties jebko citu, tikai ir jādod tam laiks realizēties. protams, jo vairāk vēlēsies vienu un to pašu, vai vismaz ko līdzīgu, jo ātrāk tas taps par realitāti. bet jebkurā gadījumā šai vēlmei ir jābūt patiesai. savukārt kaut kāda visaptveroša vienošanās par kopēju lietu, kurai pievienotos visi cibas hipsteri, urlas, Lukašenko un Tibetas mūki ir pretrunā ar Brīvo Gribu katram pašam izvēlēties savu attīstības ceļu. Kosmoss katrai būtnei dod tieši tik daudz laika cik tai nepieciešams un visu vienādošana, vēlēšanās, lai VISI būtu par VIENU mērķi IR fašisms.
| From: | rkktzd |
Date: | March 18th, 2012 - 01:41 am |
---|
| | | (Link) |
|
ko nozīmē 'ego potenciāls'? nu rietumeiropas tirgus ekonomika un demokrātija ir šāda universāla vienošanās - tev patīk? man nē. tu teiksi, ka esmu pieminējis salīdzinoši nelielu sociumu, bet parādi man tādu puisīti džungļos ar kalašņikovu rokā, kam negribētos nogaršot colu un uzpīpēt lucky strike, ko redzējis pa tv. es zinu, ka ļoti vispārinu, bet ko tāda vienošanās dos? pagaidām esam tādā attīstības stadijā, ka jebkura universāla vienošanās, lai cik tā nebūtu gaiša, kādu apspiedīs
Ego potenciāls, ja tā to var saukt, būtu tā ie-spēja sēņu groziņā savākt pēc iespējas vairāk noderīgo "zvēriņu".
Redz, arī Tu saprati tomēr pa savam (kas, dabiski, ir neizbēgami). Sākotnēji doma bija par tādu vienošanos jeb nonākšanu līdz kopējam būtiskajam, ko katrs veiktu pēc ceļojuma "pa savam" - bet nonāktu kopējā punktā. Jā, vienas dzīves vai nedaudzu gadu laikā minētie pasaules personāži to verētu izdarīt tikai kaut kāda neaptverama, sprādzienveidīga, pagaidām pat domu eksperimentos nepiedzīvota fenomena rezultātā. Bet tā jau nav utopija. Tā varbūt ir Iespēja vai Ideja, ko mes ar savām samuhļītajām smadzenēm & cilvēka stūraino domāšanu (pagaidām) nespējam īstenot.
Un tomēr, visās puslīdz zināmajās cilvēku kultūrās bijuši šie palīgi vai skolotāji (dvēseles, apziņas?), kas abpusēji labpratīgi palīdzējuši šo ceļojumu veikt. Nedomāju, ka šobrīd esam sliktākā brīdī.
Varbūt mīlestība (bez konkrētas formas vai "definīcijas" vismaz no manas puses) būtu tāda? Varbūt arī mūzika, bet tie atkal temati citai sarunai..
tev nav izpratnes par fundamentālām lietām. tas nav uzbrauciens. drīzāk, mudinājums atcerēties, ka reizi pa reizei ir vērts sev atgādināt, ka "es zinu tikai to, ka neko nezinu."
man ir mana personīgā izpratne par fundamentālām lietām. un es to vien daru, kā dzīvoju ar apziņu, ka neko nezinu, tas dod bezgalīgas brīvības un drošības sajūtu. bet tas arī netraucē man būt ar savu viedokli un mēģināt ar to dalīties. turklāt tas, kāpēc es vispār komentēju šo ierakstu, bija mudinājums posta autoram nemēģināt kaut ko zināt citu vietā.
vienošanās par kaut ko saistošu pilnīgi visiem pamatīgi ož pēc fašisma, jo visi nekad nebūs vienā izpratnes, sapratnes un vērtību līmenī.
uzrakstītais gan neliecina, ka dzīvo ar tādu apziņu.
vienošanās par kaut ko saistošu pilnīgi visiem neož pēc fašisma. pagaidām tā ir tikai utopija. bet principā piekrītu - vienas paaudzes mūža laikā kas tāds nav iespējams. bet "utopia is not a destination but a journey."
tas gonzokidd uzrakstītā kontekstā. ja izliekamies, ka neesam (vai arī tiešām neesam) izlasījuši gonzokidd rakstīto, tad gan liekas, ka ož pēc fašisma, ņemot vērā to līmeni, kādā "spējam vienoties" un to, kas mūs aizrauj, liek iedegties.
utopija ir un paliek utopija - vienmēr tāla un nekad nepienāk tāpat kā rītdiena. ar ideāliem gan ir savādāk, ar tiem var dzīvot visu laiku un visu laiku censties sevi ar tiem samērot. šeit un tagad. un manuprāt tikai tam ir nozīme.
šķiet, ka tavā prātā tas vārds ir ar negatīvu konotāciju. bet, ja to tiešām uztver kā procesu, nevis gala mērķi, izskatās visai gaiši un nemaz ne neiespējami. ideālu izkopšana un piekopšana ir daļa no tā.
From: | nulle |
Date: | April 1st, 2012 - 02:26 am |
---|
| | | (Link) |
|
kāpēc Tu tā kategoriski uzskati, ja (zemāk) raksti par Sokrāta teicienu? | |