Ontoloģija kā Esamības apzināšana.

No kurienes mēs nākam, kas mēs esam, uz kurieni ejam? Ja Tu/es/mēs nespējam atbildēt pat uz jautājumu "Kas ir Cilvēks, kādēļ, ar kādu mēērķi(?) viņš ir pasaulē?" - cik jēgpilna var būt saruna par jebko, kas ir (vai nav) ārpus mūsu apziņas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sentences par to, ka mēs "nevarot atbildēt uz jautājumu par to, kas ir cilvēks" man izklausās pēc viszemākā, P. Koelju līmeņa filosofēšanas. Ontoloģijas līmenī cilvēks ir dzīva būtne ar taksonomiskajām koordinātām Eukarya, Animalia, Chordata, Mammalia, Primates, Hominidae, Homo, Homo sapiens, Homo sapiens sapiens - un tiem, kam ar to filosofiskā vai jelkādā citā plānā nepietiek, vienkārši tīk mēģināt izlikties "viediem".

There is nothing wrong with truth being plain and simple.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Tu man pārmet filozofēšanu "viszemākajā P. Koelju līmenī", bet pats runā šeit tikai par dzīvniecisko/bioloģisko līmeni (kas nenoliedzami PASTĀV), tad es neesmu pārliecināts, vai spējam rast jebkādu saskarsmes punktu, runājot par būtisko. Tas nav pārmetums, bet neizpartne/nesapratne.

No savas puses saku & ticu: ir vēl kas bez šī bioloģiskā līmeņa. Es to nevaru pierādīt, spēlējot Tavā matemātiskās loģikas rāmītī. Līdzīgi kā Tu nevari pierādīt, ka koki nespēj komunicēt ar cilvēku.

Tās ir divas plūsmas, kas savijušās vienā, k osaucam par cilvēku:
Siltas gaismas pavediens
Apvijies ap to staumi,
Tur kur mana upe plūst
Dieva dēlu rītausmā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekasoties piemēriem - pierādīt, ka koki nespēj komunicēt ar cilvēku, principā, būtu visai vienkārši - pietiktu paskatīties attiecīgi cilvēka un auga maņu un signalizācijas līdzekļu kopām un faktu, ka tās savstarpēji nepārklājas (t.i., cilvēkam nav orgānu, kas spētu uztvert augu ķīmiskos signālus).

Bet tas tā, ir visai grūti argumentēt pret iracionālu ticību (atskaitot norādīšanu uz pašu tās iracionalitāti), jebšu argumentācija kā tāda ir racionāls process.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev ir gadījies pētīt šo jautājumu un izdevies pierādīt, ka nepārklājas? hehe. evidences neesamība nepierāda neko citu, kā tikai to, ka nav evidences, kas savukārt, nekādā veidā neizslēdz eksistenci - tas, ka es neredzu dīvānu aiz sienas nenozīmē, ka tā dīvāna tur nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, šim jautājumam pietiek pat ar nenogulētām vidusskolas līmeņa bioloģijas zināšanām. Un man vēl šķita, ka "augi, kas sarunājas" ir fāze, ko pat mistiķi un citi tamlīdzīgie izslimoja jau, šķiet, septiņdesmito/astoņdesmito gadu mijā. Apparently not.

Un fenomena evidences neesamība ir stipra evidence fenomena neesamībai, P(H|E) > P(H) → P(H|¬E) < P(H) saskaņā ar Beijesa teorēmu. Tava piemēra sakarā - tik ilgi, kamēr neesi redzējis aiz sienas novietoto dīvānu vai kā citādi pārliecinājies par tā eksistenci, nav nozīmes pieņemt, ka tas tur ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jebkurā gadījumā, visus mūsdienu pozitīvo zinātņu virzienus ir radījuši cilvēki (tiesa, nenoliedzot zinātņu/zināšanu pēctecību), kam nepiemīt absolūta vai jūtami augstāka pieeja zināšanu plauktiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zināšanas nav nekas tāds, kas kaut kur a priori "glabājas", tās tiek veidotas, metodiski pētot pasauli un apstrādājot iegūtos datus. And I thought at least that must be common knowledge.

(Reply to this) (Parent)