16. marts aculiecinieka acīm...
Nu tā...šodien izlēmu piedalīties leģionāru piemiņas pasākumos. Ar paziņu, kas ir "Daugavas Vanagu" biedrs, bija sarunāts satikties 9.00 pie laimas pulksteņa, apmeklēt dievkalpojumu un pēc tam braukt uz Lesteni. Gājām kopā ar vēl vienu paziņu, dēļ iespējamās "laivinieku" aktivitātes. Nu tātad...
9.00 : Esam pie nožogojuma, kas apvilkts apkārt laimas puklstenim, mums pa ceļam jau apkārt ir noņurdējuši, ka esam pelnījuši pa seju, jo mans paziņa staigā kerzās un armijas biksēs. Pie pulksteņa protams netiekam.

9.10 : Stāvam pie "Hotel de Rome", kur mūs ar rokas kamerām aizdomīgi filmē pāris krieviski runājoši purni. un nesaprotam, kur visi kavējas. Tiekam arī fotografēti. Pazvanam organizatoram. Viņš liek mums gaidīt makdonaldā. Tur arī ieejam uz izdzeram dubulto ekspresso. Sūdīgs, kā jau makdonaldā.

9.25 : Parādās organizators, un mēs lēnām savācamies un dodamies iegādāties pārtiku un....citas lietas uz rimi.

9.55 : Ierodamies baznīcā uz dievkalpojumu. Pa ceļam, protams, tiekam fotografēti un filmēti. Laikam izskatamies pēc fašistiem.

10.30 : Nākas aiziet no dievkalpojuma ātrāk, jo jāiegādājas puķes, un jāskrien uz autobusu. Mūs, izejot pa baznīcas durvīm, sagaida karogu aleja, kas domāta leģionāriem. Jautri, protams, bet tomēr kkā neērti.

11.10 : Iekāpjam autobusā, un dodamies ceļā.

12.20 : Esam Lestenē, man iedod "Daugavas Vanagu" skrejlapas un fotoaparātus un liek nodarboties ar pasākuma iemūžināšanu. Kas tad man - es dēļ tā tieku visam priekšā, vislabākajās vietās.

13.00 : Beidzot sākas piemiņas pasākums. Daži runā sakarīgi, kā piemēram, "Daugavas Vanagi", pieminot Leģionārus, kaujas un to, kā un kādēļ viņi cīnījušies, un dažādās leģionāru biedrības. Raivis Dzintars, un viņa fanu klub...atvainojiet, biedrība "Visu Latvijai" protams mētā populistiskus saukļus, un kārtējo reizi redzams, kas vada šo, smagi ar personības kultu sirgstošo, organizāciju. Tā teikt, viena valsts, viena ideoloģija, viens Raivis Dzintars. Bet meitenēm patīk. Protams, ka ir arī politiķi. Aktīvi runā Tēvzemieši, jo viņiem ir Dobelis (tm) kas "velk" visu! ZZS un Tautas Partija pilnīgi izgāžas. Klusuma brīdis par godu kritušajiem, un Lennartam Meri. Patriotiskais noskaņojums ceļas. Dzied veco leģionāru koris, un tad pie runāšanas tiek individuāļi. Ir arī kāda pusnojūgusies tantiņa, kas runā par barikādēm, par strēlniekiem un par to, ka Latvijā jāsaglabā jēkabpils cukurfabrika. Daudzi izsaka sašutumu par to, ka slēgts brīvības piemineklis. Tad grib runāt kāds pavecāks vīrietis, bet viņu "nogriež" pārtraucot viņu ar dziesmu. Vēlāk izrādās, ka viņš ir bijis komunists. Man nav ne mazākās nojausmas, kādēļ tā, jo es nemanīju nekādu atšķirību starp viņu un Leģionāriem. Patriotiskais noskaņojums smagi krities, dēļ aukstā laika, tomēr prieks, ka šeit nav nekādu incidentu, un viss ir mierīgi.

14.00 : Pasākums noslēdzas un dodamies uz "Rumbām" - kādreizējās kauju vietas, kas kara laikā 17 reizes mainījusi savu īpašnieku. Tur, zem klajas debess, leģionāri dzied, ēd, stāsta kara stāstus, un, protams, patērē alkoholu. Īstenībā sakarīgi kadri. Raivis un meitenes...atvainojiet, "Visu Latvijai" grupai saņem uzslavas par savu darbību un eksistenci. Mums nākas strīdēties ar tantiņām, kas mums pārmet to, ka mēs neesam Raivja fanu kluba...atvainojiet, "Visu Latvijai" biedri un atbalstītāji, un pasakam, ka mums pietiek ar "Daugavas Vanagiem"/Savu korporāciju/Savu darbu/Whatever un ka tādēļ mēs nejūtamies sliktāki. Mūsu vidū toties tiek apspriestas Raivja kulta...atvainojiet, "Visu Latvijai" meitenes, kas tiek atzītas par labu esam. They're cute, really. Diemžēl, tiek arī nolemts, ka viņas visas pieder Raivim. Žēl... Viss norisinās mierīgi, tikai uz beigām parādās 4 vietējie "laivinieki", kas tiesa, neko nedara, tikai aizdomīgi izskatās.

17.00 : Dodamies uz autobusu, lai brauktu uz Rīgu. Visi ir iesiluši no ruma ar kolu, tādēļ tiek mētāti nacionālsociālistiski joki un tiek runāts vāciski. Protams, ka visiem ir jautri.

18.00 : Ierodamies rīgā, un dodamies pa mājām.


Kopumā, pasākums jauks. Nākošgad došos atkal. Manas acīs, gan Leģionāri, gan Sarkanarmieši ir vienlīdz labi - viņi bija karavīri, kas cīnījās par ideju. Bet tomēr, visi uzskatīja, ka ar savu ideju panāks neatkarīgu un brīvu Latviju. Un nav pareizi, kādu aizmirst un gānīt. Vienīgais kas sarūgtina ir žogs. Ap brīvību.