OK, tātad A.I. saka:

//Meitene, kas cieš no dzimuma disforijas, nav zēns. Viņa arī nav: ne zēns, ne meitene. Viņa arī nav: gan zēns, gan meitene. Viņa ir meitene. //

Vispār tas ir kā paskatās.

Disforijas pacients ir indivīds kuram hromosomāli anatomiskais dzimums neatbilst smadzeņu struktūrai un procesiem, tātad mums ir vīrieša, sievietes vai kāda no hermafrodītiem organisms ( + vēl citas variācijas kā XXY, fenotipiski hromosomālās atšķirības - arī gadās epiģenētisku kļūdu dēļ) un pretējā dzimuma vai nekāda dzimuma vai abu dzimumu reizē saprāts.

Kur ir problēma?

Problēma ir vienkārša ja mums ir smadzeņu un ķermeņa natbilstība, disforija tātad, tad pacients cieš.

Vajag ārstēt.

Kā?

Nu principā ir 2 varianti - mēģināt regulēt ķermeni vai mēģināt regulēt smadzenes. Viens ir dzimuma maiņa [a) mēs neprotam radikāli b) retos gadījumos vajag, sk. Kalnbērzu] vai psihiatrija/ psihoterapija ( atkal, mēs neprotam radikāli)