600-800 kovida pacienti slimnīcā ir griestos nolasīts skaitlis. Pie labas organizācijas tas var būt daudz lielāks. Nav nekādu pierādījumu, ka mirst vairāk, tāpēc ka slimnieku ir par daudz.
Cik zinu, intensīvajā aprūpē ir tikai kādi 200 vai 300. Pārējiem slimniekiem aprūpē nekā specifiska nav, un to var izdarīt jebkurā slimnīcā.
Plānveida operācijas ir atceltas tikai tāpēc, ka valdība tā grib, nevis tāpēc, ka ārsti to nevarētu pavilkt. Diez vai visi šie 6000 Latvijas ārsti nevarēs ar 1500 pacientiem tikt galā.
Ir divas lietas, kuras valdība stūrgalvīgi negrib risināt – 1) slimnīcu kapacitāti nedrīkst turēt tuvu pie 100%, bez jebkāda rezerves. 2) Daudzi cilvēki bez vajadzības izšķērdē veselības aprūpes jaudas ar triviālām sūdzībām.
Ir jau problēma nošķirt nopietnas sūdzības no iedomātām, bet pamatā šajā krīzē to tomēr dara, tāpēc sistēma nekur pasaulē nav uzkārusies.
Kad nesen biju Latvijā, viens cilvēks, kuru apciemoju, izsauca ātros tāpēc, ka viņam bija sacēlies asinsspiediens. Es mēģināju teikt, ka varbūt nevajag, viņam jau ir zāles, lai iedzer tās, un asinsspiediens nokritīsies, un pēc tam aizies pie ģimenes ārsta vai speciālista un saņems vajadzīgo korekciju terapijā. Viņš man atbildēja – nesatraucies, par to nebūs jāmaksā. Ātri atbrauca un pateica tieši to pašu, un pat asinsspiediens džekam jau bija nokrities, jo bija iedzēris zāles. Es atceros, ka bija mēģinājums likt maksu par nepatiesiem izsaukumiem, bet to atcēla, jo ir kāds cits, kurš baidās izsaukt ātros, lai gan viņam ir sirdstrieka.
Bet pēc manas aizbraukšanas šis džeks vēlreiz atkārtoja šo numuru ar ātrajiem. Acīmredzot, ir daudz cilvēku ar nestabiliem nerviem, ka domā, ka mirst nost no nelielas asinsspiediena sacelšanās.
Nevienu nesatrauc šīs 60 nāves dienā, tāpat kā neviens pat negribēja dzirdēt, ka Maizītis nomiris no kaut kā, kas saistīts ar viņa aptaukošanos. Tā ir tikai tikumsignalizēšana, plus vēl tas, ka baidās, ka paši saslims un tad +39°C temperatūra būs kā pēdējā stundiņa. Cilvēkiem nav labi kalibrētas skalas, ka ir sūdīgi, un ir sūdīgi sūdīgi, un ir ļoti sūdīgi, tāpēc emocijas ir vairāk nekā realitāte, un valdība tikai lēkā šīm emocijām līdzi, jo baidās, ka šos neievēlēs.
Un galu galā – pirms vainot cilvēkus, valdībai pašai vajadzētu atzīt, ka tās rīcība attiecībā uz senioru (ne)vakcinēšanu bija ļoti neracionāla un nolaidīga.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: