Dievzemītē (līdzīgi, kā nevienā vien citā zemē), ja politiķim ir aknas un kaut cik smadzeņu, tad nekādi ierēdņi viņam ceļā nespēs nonestāvēt. Un galu galā tieši politiķi ir tie, kuri ieceļ galvenos ierēdņus (tb galvu, no kuras zivs sāk pūt). Tāpat arī politiskā kultūra un lēmumu pieņemšana valsts pārvaldē (t.sk. arī politiķu izpildījumā, jo praksē politiķiem ir teikšana ne vienā vien ar valsts pārvaldi saistītā jautājumā) ir diezgan demotivējošs process, dēļ kura daudzi (t.sk. arī es) ir no valsts pārvaldes aizgājuši.

Nekad īpaši neesmu sevi pozicionējis par baigo kosmopolītu. Pieļauju, ka mani par tādu uzskata, jo mēdzu ieņirgt par vietējo "nacionālistu" acīmredzamām stulbuma izpausmēm, t.sk., arī pretbēgļu, brexita, Trampa u.tml. jautājumu retorikā. Kaut mani personīgi šie jautājumi īpaši neuztrauc (minētā iemesls dēļ es patiešām uzjautrinos ikreiz, kad tu man mēģini piedēvēt butthurtu :P) - esmu diezgan skeptiski noskaņots pret apokalipses sludinātājiem, t.sk. arī tiem, kuri skandina sēru zvanus ES un Eiropai.
Tāpat lielā mērā piekrītu Ījabam par to, ka galvenais ES pluss ir tāds, ka mūsu vietējiem bāleliņiem ir mazākas iespējas pašiem izpildīties un savārīt pārāk lielus sūdus. Tā pati tieslietu joma tam ir klasisks piemērs, kā jau minēju savā iepriekšējā komentārā.