Vakar saņēmu algu par pēdējām divām nedēļām, kad rāvu pakaļu pušu, lai paspētu un būtu viss labi. Sanāca nopietna naudiņa, kas latvju galdniecībās nebūt nav biežums. Tobiš padarītā darba un monetārās atlīdzības ziņā. Šodien iztērējos un sapirku milzīgu priekš maniem mērogiem "quality of life" uzlabojošus loriņus un ierīces. Uzreiz tāda eiforijiņa neliela. Konsūmerisms ir laba narkata. Es ta pamatā nopirku lietas, kuras jau sen vajadzēja, bet vienmēr biju pa īsu, bet labklājības valstīs - varu iedomāties - cilvēki ierauga to jauno loriņu vai divaisu un pērk, jo pēc tā kādu brīdi ir eiforija. Šopings ir spēcīga narkotika, it īpaši priekš middle class pīpļiem. "A davai es vēl paņemšu to bezjēdzīgo redīsu rīvīti"