Man liekas, ka Tev ir kopumā pareizā doma, izņemot to, ka psychological treatment tam nav izgudrots. Te situācija ir precīzi paralēla kā ar gejiem. Negribu liet eļļu gnidrologa ugunī, bet WHO arī to vairs neklasificēs kā mental disorder.

Man arī liekas, ka tās operācijas ir daudz retākas, nekā cilvēki domā - lielai daļai tas būtiskais kritērijs nav seks, bet gan "passing" - izskatīties, un spēt dzīvot kā pretējā dzimuma pārstāvim. Tipo, varēt klačoties ar meitenēm, pirkt somiņas, utt (ja runājam par m->f pāreju). Līdz ar to tur drīzak būs hormonu terapijas un kosmētiskā ķirurģija, nekā ģenitāliju aiztikšana.

Par to detransitioning - re kur pirmais google resurs ir viņu pašu. Neko nosodošu tur neredzu.

Koroče, daudz atrunu, bet kopumā es Tev pilnībā piekrītu - tie ir cilvēki, kam ir ļoti nopietnas problēmas, un kas trans-būšanā tām saskata vienīgo risinājumu. No otras puses, jo redzamākas un populārākas šīs lietas kļūst, jo vairāk būs cilvēku, kas to izdarīs (depresijas ārstēšanas vietā, piemēram), bet pēc tam nožēlos. Tāpēc jo tālāk, jo vairāk būtu svarīgi, lai ir pieejama laba informācija, un kompetenti psihologi, kas šo var palīdzēt izvērtēt.