Nē, manu pozīciju nevājina tas, ka pie varas esošie saka, ka viss ir oki doki, jo mans apgalvojums ir, ka tieši valdības ierobežo cilvēku tiesības.

Un ir traki, jo ja tās būtu tikai valdības (kuras vienmēr ir tādas), tad demokrātijas kultūra tomēr vēl noturētu viņas grožos. Bet šobrīd ir divi papildfaktori – 1) plaši izplatīts wokisms un 2) pandēmijas radītā trauksme. Tie abi liek pievērt acis visiem brīvības ierobežojumiem un šobrīd pasaule iebrauc dziļi melnajā periodā.

Cilvēkiem, kas regulāri vēro situāciju, šie secinājumi nav nekāds pārteigums. Tev aizkrīt ausis droši vien tāpēc, ka labticīgi pieņem, kas viss ir kārtībā, jo “tā saka autoritātes”. Es esmu dzīvojis padomju laikos, un šobrīd notiekošais ir liela virzība šajā virzienā.

Es varu iedomāties, ka arī 1940. gadā, kad daudzi cilvēki teica – krievi nāk, nu ir pilnīgā pakaļā, un jābēg prom – bija, kas teica: “Nu nevajag pārspīlēt. Dzirdēji, ko teica mūsu mīļais prezidents Ulmanis? Viss būs ok.” Bet nebija, un aizbēdzējiem bija taisnība. Bet tagad jau nav kur bēgt. Uz Krieviju vai Ķīnu taču nebēgsi. Tāpēc vien atliek celt trauksmi – ja vēl ir palikuši, kas ir gatavi klausīties.