Mans koriš ir pārāk emocionāls, piekrītu. Esmu viņam teicis nah tu tā izvirsti katru reizi, kad redzi kādu ņepravdu, bet nu tāda viņa daba laikam.

Kopumā jāsaka, ka arī esmu ievērojis, ka tev ir ļoti šaurs skatījums uz mūziku. Tā it kā tu ļoti maz būtu iz sava burbuļa dzirdējis. Vot viss tas noise/post roks vai kas nu jums tur iet vaļā iekš tavām bandām, tā ir ļoti vienkārša mūzika. Ļoti maz nianšu. Pamatā tāds ambients and psihodēlisks fŗikauts. Tu pats esi bieži teicies, ka vot man nepatīk ne tas ne tas ne tas. Tev gandrīz nekas nepatīk no mūzikas, kas ir ārpus tavas komforta zonas, tā ko tu pats spelē. Imo tas ir ļoti čābīgi priekš māsklinieka, ka nekas neinteresē. Imo vajag interesēties, vajag klausīties, dažreiz pat ja nepatīk, bet izciest un noklausities līdz galam. Lai saprastu. Es neesmu mūziķis, bet melomāns un tā iemesla pēc esmu loti daudz klausījies lietas, kas man pat īpaši nepatīk, bet tajā pašā laikā esmu atradis tik daudz pēŗļu. Tieši tā iemesla dēļ, ka aiz tīras ziņkārības klausos ar vien jaunas un jaunas lietas.

Lūdzu neuztver to kā uzbraucienu vai tml. Vnk mans skatījums uz mūziku.