Apnikuši jau tie neirotiskie cibas ieraksti, tajā skaitā no sevis. Arī kaut kāds širmis. Bet ko lai tādu pozitīvu uzraksta. Vot forši tiem, kam lauki un var rakstīt par bekām, ķiršiem vai kurmjiem. Rakstīt garus tekstus par savu iekšējo stāvokli vai apkārtējiem ņeprjot, jo esmu vīrs, kam viss jātur sevī un tas pat labi. Savukārt abstrakti apskatoties uz pasauli, nekas labs pie horizonta nav redzams. Atceros, ka sāku savu blogu tīri pašaizliedzīgā iemeslā (tie ieraksti vēl ar vien ir tur, ja kāds ļaundaris nav izdzēsis) - informēt cilvēkus par mazpazīstamu, bet izcilu mūziku. Tad ar dažiem čomiem izveidojās roks.nemirst.lv, kas to absorbēja un sāku dirst kaut kādas elesdešnās herņas par metafiziskiem pārdzīvojumiem. Abos gadījumos bija pozitīvs mouds. Šobrīd nevaru saprast ko varētu rakstīt tādu, lai tas neizraisītu mieles kā manī tā lasošajos.