Man vispār šāda veida sapņi vis asāk izpuažas visādos sūdīgos delīrijveidīgos apstākļos. Dažreiz tas ir vielu ietekmē, bet vēl biežāk, ja ir bijusi ilga miega deprivācija. Teiksim neesi divas deinnaktis gulējis vispār un tad centies iemigt. Pirmie mirkļi man parasti ir briesmīgi. Sāk rādīties demoniskas bildes acu priekšā ar tādu ātrumu kāda pat nav mūsdienu holivudas montāžās. Es prosta radu demōniskas būtnes vienu pēc otra un nepārraukti izgudroju ar vien jaunas šausmīgas situācijas, kurās atrasties.

Augstāk minētais ir ar "sliktajiem" sapņiem.
Ar labajiem/neitrālajiem ir pat vēl savādāk, jo bieži nokļūstu it kā filmas vai videospēles settingā, kur spēlēju noteiktu lomu, bet bieži apzinos savu spēju ietekmēt lietas un to izmantoju. Pat it kā fiziski manipulējot ar objektiem, pieskaroties cilvēkiem utt. Bet galvenais, ka viss, kas nāk manas apziņas priekšā tajos brīžos ir kā tāda neapturama straume, fakin torrents. Es pats tur pilnīgi neko apzināti neietekmēju. Junga(vai Freida?) vārdiem aizeju pilnīgā primordiālā IDā. Kā skatoties pēdējo Linča Tvinpīkas sezonu tikai trakāk.