Manas bažas ir, ka īstermiņa ierobežojumi (kas ir OK gan no medicīniskā aspekta, gan arī nerada iespēju taisīt whatever restartus) tiek bez papildu domāšanas iestiepti vidējā termiņā, un izskatās, ka tie tiks stiepti arī uz ilgtermiņu. Tas tāpēc, ka, ja kaut kas krasi nemainās uz labo pusi (vai nu zaraza izkūp gaisā, vai arī no šī paša gaisa piepeši materializējas un paši sašpricējas daži miljoni Pfizer vakcīnu), Latvijai nodzīt maģisko skaitli R0 uz 0,6 - 0,7 vismaz nākamos divus gadus.

Turklāt, ja vīrusa Ķīnas versiju ar līdzšinējiem soft pasākumiem kaut cik varēja kontrolēt, britu variantā tas tā nedarbojas. Palīdz tikai masveida vakcinācija (nu un varbūt tīrā veiksme, ja abu vīrusa versiju savstarpējā konkurencē uzvar Ķīnas variants), bet arī tur efekts sākas, kad savakcinēti kādi 80% no populācijas (pieredze no normālām valstīm, kas to spēj sasniegt, nevis no visādiem valstu izstrādājumiem).

Lielo restartu un sazvērestību man piedrāzt, es gribu tikt pie friziera (nebraucot uz Pērnavu) un atsākt vazāties uz ASV.