Par pirmo. Dzīvot vismaz pēc pax romana principiem. Necensties radīt nekārtības, pat ja ir vēlme dzīvot autonomā kultūrā. Kā amiši vai mormoņi. Ļoti izolētas kultūras. Sociums sociumā var teikt. Bet ļoti laba reputācija saskarsmē ar 'ārpuses' cilvēkiem. Protams, attiecībā uz etniskām diasporām, vienmēr būtu vēlama asimilācija un neredzu kāpēc kādam būtu pret to kas iebilstams. Izskatās, ka mūsu ekspati tīri labi pielāgojas svešatnes kultūrām un ātri vien aizmirst arī savu valodu.

Par otro. "Represijas" nav, ja tiek runāts par divām aktīvi konfliktējošām pusēm. Žīdi vienmēr visur un ar visiem ir konfliktējuši. Fantastisks daudzums incidentu un gan jau pats esi uzmetis aci tiem sarakstiem. Ļoti daudzi incidenti ir labi dokumentēti un nav noslēpjami pat meinstrīm vēstures hrestomātijā. Tā pat kā čigāni jeb "untouchables", viņi visur kļūst par trablmeikeriem, tādā vai citādā formā. Pat tādi forši un toleranti noteikumi kā sicut judaeis, kas bija privilēģija kā "bībeles cilvēkiem", atšķirībā no ierindas pagānu ciltīm, nemazināju viņu nicinājumu pret kristietību un kultūru, ko tā reprezentē.
Ne jau pati dzīvošana savrup radīja konfliktsituāciju. Piemēram boļševiku cēlonis pa lielam bija žīdu neapmieirnātība ar to, ka viņus gribēja novērst no alkohola tirgošanas un pievērst zemniecībai. Pie tam ar totālu affirmative action palīdzību no cara puses. Ar to viņi atbildēja noorganizējot militāru apvērsumu, kura rezultātā tika noslepkavota visa cariskā dinastija un ieviesta sovoka totalitārā diktatūra.

Un nē, nekur neintegrējās veiksmīgi, ja vien tu neuzskati virskundzības un iedzīvošanās māniju par mēģinājumu integrēties. Cilvēki neinīst rotčaildus un sorosus par to, ka viņi ir bagāti, bet par kā viņi savu bagātību iegūst un pēc tam izmanto.