Pārpostēšu priekš posteritātes Sarkanvilka ielikto atskaiti par smārhuiņu ietekmi uz smadzenēm un kopējo inteliģenci. Svarīgi zināt īpaši tiem, kas apbērnojušies un nevēlētos uzaudzināt rītārdus.
Man intuitīvi jau sen bija šāda nojausma. Nedomāju, ka tas ir tāpēc, ka būtu ļoti gudrs (bet arī tāpēc), bet aiz pretīgā iespaida, ko atstāj visi tie plastmasas gabalos iegrimušie bari, kas vairs neskatās uz priekšu, debesīm vai citiem cilvēkiem, jo realitāti viņiem aizvieto "being jacked in" trulinošu blēņu Matrixsā.
Man ir saprotams šo ierīču laika nosišanas potenciāls, kas ir brīnišķīgs. Pats nesen nopirku planšeti, lai būtu ar ko paniekoties regulārajā komjūtā uz/no Rīgu. Bet nereti redzu cilvēkus, kas kā kovboji quick-drawo savu hujfounu pat situācijās, kur pauze ir labi, ja minūte. Nemaz nerunājot par tiem, kas iet pa ielu, čatojot ar tādiem pašiem lohiem kaut kur uz paralēlās ielas. Un vēl mazāk runājot par tusiņiem, kur puse jauniešu tup un sūkā Džobsa i-peni.
Pats telefonu speciāli paņēmu tupu, izturīgu ķieģeli, kurā var tikai zvanīt.