Ir pat termins, praktiskā jeb pielietojamā kultūra. Tā, protams, ir daļa no visas civilizētās kopienas radītā satura, bet ar terminu 'intelektuālis' imo apzīmē cilvēkus, kas ietekmē citu cilvēku apziņas, domāšanas kultūru, atklāj jaunus apvāršņus vai satricina vecos. Tāpēc rakstnieki, filosofi, komponisti, publicisti etc. parasti zem šī palien. Tas, protams, nenozīmē, ka zinātnieks arī paralēli savam tiešajam darbam, nevar būt intelektuālis šajā klasiskajā izpratnē. Tas pats Dokins, kad sāka nodarboties ar savu ateisma aģitāciju, kļuva no molekulārbiologa (vai kas viņš tur bija) par intelektuāli. Feinmans vai Propers arī līdzīgi zinātnes cilvēki, kas papildus konkrētajai savai šaurajai izglītībai, nodarbojušies ar dažādu ideju bīdīšanu, kas viņus padara par intelektuāļiem. Protams, katram cilvēkam ir savs viedoklis par lietām, bet ne katrs savas idejas cenšas sistematizēt un ar tām uzstāties plašākam cilvēku loka, hence, viņi nav intelektuāļi. Vienkārši nevajag saprast 'intelektuālismu' kā obligāti pagodinošu titulu. Arī Markss un visas viņa 'atvases' līdz pat mūsdienām ir intelektuālisma izpausme. Intelektuāļi nereti ir stulbi kā cirvji un bieži destruktīvi.