Ekonomika kalpo tam 0.5-1% pārbagāto indivīdu. Vismaz tā vēlīnais kapitālisms mums māca. Es arī uzskatu, ka naudai un valsts bagātībām būtu jākalpo indivīda un sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Diemžēl tas nav iespējams valstīs, kur sabiedrība ir sašķelta. Taču valstīs, kuras nepieļauj šādu indivīdu/kolektīvu disintegrāciju no sabiedrības, šis koncepts var darboties (Norvēģija un Somija, piemēram).

Neapgalvoju, ka ir labums no šāda cilvēka. Varbūt "viņi" ekspektēja, ka, ja ne šie cilvēki, tad viņu atvases integrēsies vismaz ekonomiskā ziņā (strādājot pohuj kādu darbu).