Runāt par konkrētiem moderno/konceptuālās mākslas objektiem un kritizējot tos, cilvēki aizmirst par to, ka galvenais šajos darbos bieži ir mesidžs. Ideja. Tādējādi nerunājot par ideju, bet cenšoties spriest par šo mākslu, nepiesaucot to, ir augstākās pakāpes liekulība. No malas tas izskatās aptuveni šādi: cilvēks, kuram šķiet, ka viņš ir eksperts visās jomās, izdara hurr durr tipa secinājumus par lietām, ko viņš nemaz nevēlas saprast, jo tās nesakrīt ar viņa limitēto pasaules skatījumu.