The paintings of Madrid based hyperrealist Pedro Campos (1966) , present a world that shines. His subjects -- aluminum coke cans, apples wrapped in plastic, glass marbles, and the spines of coffee table art books -- have an aura of glossy, sanctified perfection about them. They are hand painted essays about purity in which mundane items shock the senses with their virginal splendor. Source: https://www.pedrocampos.net/about

Un tagad iedomājieties, ka augstāk minētais tekstiņš ir uz piecām lappusēm. Modernā māksla ir tik sarežģīta un intelektuāla, ka vienkārši tā nesapratīsi, bet palasot šādus apgaismojošus tekstiņus, pavērsies jauni apvāršņi. Protams, plebam tāpat diez vai pieleks:


(jāsaka, ka mēnešreižu šļaksti pa sienu salīdzinājumā ar šo ir gandrīz vai interesantāki, bet tur jau neiztiks bez kvalificēta akadēmiķa klātbūtnes, lai neapjuktu domas dziļumā un formas lakonismā - ar eseju sējumu var nepietikt)