atgriežoties pie Tool
Tā kā esmu entos pudus sāli izēdis visādu mūziku klausoties cauri gadiem, tā ņemšanās ap Tūli jau sen likās pekuliāra. No kā grupām rodas "cult following"? Ja mūziķi spēj radīt kaut ko ļoti neatkārtojamu, kas laikam nav nekur citur dabonams. Man, piemēram, tīri individuāli ļoti maz kas palicis atmiņā no šamiem. Dabiski, ka Schism ir kruts, bet pa lielam viņiem nav daudz izcilu treku. Kas paņem ir tas ļoti specifiskais saunds. It kā nekas īpašs, bet nez kāpēc tikai viņiem piemītošs. Zinot augstāk minēto kulta statusu, zināju, ka viņiem ir daudzi podrožaķeļi un savā laikā eksplorācijas nolūkos izklausīju visu iespējamo no visādiem kloniem un tradīciju turpinātājiem. Absolūti nekas nebija ne tuvu, pat ja pa savam forša mūzika. Vot kā Bītliem, viņiem savā starpā bija klikšķis, kas iespējams tikai viņu starpā un mēģinājums atkārtot šādu uspehu nesanāks.
Ir vēl vismaz dažas grupas, kas ierindojas šajā kategorijā. Kaut kas, ko neviens cits pat līdzīgi nedara. Tā ir vērtība pati par sevi. Novelty.