Nu jā zinu, rintmašīna n šit. Tāpēc esmu tik šķelts starp liberastismu un fašizmu. Man gribās, lai cilvēki var paši pētīt un domāt, attīstīties un liberālisms ir tam vajadzīgs. Bet kāpēc tad liberālismā viss labais tomēr iet uz grunti? Kāpēc tā? Bez brahmaņiem nevar saprast kas un kā?

Teorijā ir jauki ļaut visiem interpretēt visu pa savam, bet imo tas ir okej tikai tad, kad tiek cienīta arī gadsimtiem krātas zinības un interpretācijas no iepriekšējiem laikiem. Peak librulism ir boļševizms, kur viss, kas bija pirms mums ir jāiznīcina kartāgas stilā, ar sāli. Tāpēc liekas, kas lai gan Luteram varbūt bija kaut kāds labs nodoms, viņš vnk iesēja sabiedrībā ļaunu sēklu, kuras sekas ir šī brīža nominālisms/relatīvisms pret VISU.

Sākt filozofiju ar aksiomu "mēs neko nezinām ne par ko un nekad neuzzināsim arī" ir strupceļš, jo jebkurš secinājums būs tik pat viegli apgāžamas, ieskaitot pašu aksiomu. Cul de sac.