Kāda starpība ko viņi darītu savās valstīs? Tā ir viņu un šo valstu darīšana. Citētā rindkopa ir par to kā tas iespaido velkomistu valstis.

Otrkārt liela daļa imigrantu nestrādā un negrasās to darīt. Valstis ar lielām sociālām dāvanām no viņu pieplūduma tikai zaudē un vis niknākajiem jābūt tieši blue-collar strādniekiem, kuru dzīves līmenis krītas gan no nespējas izsist lielākas algas, gan dēļ vajadzības piespiedu kārtā dzīvot līdzās ar visiem šiem dindu akbariem, kuru pieplūdums konkrētā reģionā nemainīgi pasliktina vispārējo ''higiēnu''. Iegūst ja nu vienīgi darba devēji, kuriem nav nekādas vajadzības rūpēties par darbinieku labklājību, ja var pieņemt darbā mustafu, kas strādās par rubli.

Mīts par to, ka vietējie tāpēc uzreiz pārmetīsies uz raķešu zinātni, ir mīts. Pirmkārt nav vajadzības pēc tik liela skaita augsti kvalificētu darbinieku. Otrkārt, dažādu faktoru dēļ ne visiem būs iespēja par tādiem kļūt. Ne visiem tas būs arī pa spēkam. Tas īpaši attiecas uz tādām valstīm kā ASV. Ne velti income gaps tur ir katastrofāls. Nav brīnums, ka ļaunie ''redneki'' atbalstīs tādus kā Tramps. Pamatā baltie darbaļauži un policisti, kamēr par sociālistu Berniju balso studenti un melnie, liela daļa no kuriem nekad dzīvē nav strādājuši godīgu darbu.

R-Eiropā wellfare burbulis arī agri vai vēlu plīsis, jo tas nekad nebija iecerēts kā galdiņ klājies, ar kuru varēs pabarot visu pasauli, bet kā ''safety net'' lokālajai populācijai.