Izņemot divas, kas pašas par sevi ir neitrālas pazīmes (patriotisms un slēgtas soc. grupas), pārējās ir vai nu nepārprotamas ekstrēmisma pazīmes, vai arī rada stipras aizdomas, tādēļ jāskata kontekstā ar citām.

Politisko oponentu saukšana par nodevējiem, vardarbības draudi, fantāzijas par etniskajām tīrīšanām, rasu karš utt. nav "pilnīgi normāls politisks viedoklis", bet gan bīstams, kaut arī margināls ekstrēmisms.
Kamēr kaut kāds mazpisānu galdnieks šitādu uzskatu komplektu vāvuļo internetos - nu i` lai, kamēr nepasāk reālu vardarbību. Ja valsts armijā sāk iefiltrēties tādi ekstrēmisti, tas gan ir reāls drauds demokrātiskai valsts iekārtai.