Nu, mana personīga pieredze ir tāda, ka visnelāgākais variants bija viens darbu vadītājs, kurš mērena stresa apstākļos kļuva nervozs un viegli eksplodējošs + uzkārās domāšana. Tā kā es biju "labā roka", man nācās gan uzņemties darbu vadīšanu, lai netiek viss salaists grīstē, gan arī vēl ar pūkainiem cimdiem menedžēt pārstresojošos priekšnieku, t.i., izlikties, ka viņš nekādas kļūdas nepielaiž. Un tas bija vairākas dienas pēc kārtas. Patiešām, būtu viņš labāk toreiz aizgājis uz 10min papiņņāt un savākties, nevis turpinājis savu nervozo haotisko ņemšanos.