Nu lūk, šis stāsts labi demonstrē to, ko augstāk krii rakstīja.

Pārfrāzējot gnidrologu:
Es uzskatu, ja ikdienas rutīnas laikā IR tāda stresa neturēšana, ka gribas izkauties vai meklēt automātu, tad visdrīzāk vieta šķūnītī pie trīsriteņa činīšanas un smilšukastē spēlēties ar saviem bērniem. Tur arī vis labāk menedžējas stress. Bērna un mājokļa klātbūtnes atraisa tētī pareizās emocijas.

Džuse, kurai uzdod nervi un viņa aizskrien papiņņāt ir sīkums, salīdzinot ar čali, kurš no stresa fantazē par civēku apšaušanu un meklē iespēju izkauties.