Man vienreiz un laikam vienīgo reizi izrāvās kaut kāda bezcerīga rauda braucot mājā ar vilcienu 10tos vakarā pēc kārtējās 12h maiņas ar bezcerību un 'dread' visapkārt manai dvēslei. Un protams, es JAU biju iešmigojis, tātad melanalkoholisks.

Es uzskatu, ja ikdienas rutīnas laikā IR tāda stresa neturēšana, ka jāmeklē stūris kur papiņāt, tad visdrīzāk vieta virtuvē pie pannām un bērnistabā pie autiņu mainīšanas. Tur arī vis labāk menedžējas stress. Bērna un mājokļa klātbūtnes atraisa mammā pareizās emocijas.

Kas mani biedē ir tas, ka havajas bimbātājas šobrīd daudz kur tiek laistas pie varas no vāju, stulbu, impotentu vīriešu puses. Vīriešu, kuri paši jau sen ir sievietes un nesaprot kāpēc viņiem iedalīts pimpis.