Reliģiju antropoloģija ir ārkārtīgi interesanta nozare, un noteikti ir kādi pētījumi arī par sadisma un reliģiozitātes korelācijām. Diemžēl neesmu par to tik pamatīgi interesējusies, lai varētu kādu nosaukt.
Es personiski tiecos pieņemt pirmo variantu, resp., ka sadisti izmanto reliģijas kā pamatojumu un attaisnojumu savām tieksmēm (Oļinietes tēls latviešu literatūrā kā spilgts piemērs u.c.). Pati esmu sastapusi diezgan daudz labsirdīgu un empātisku kristiešu un musulmaņu, arī dažus praktizējošus jūdaistus un krišnaītus, kuri apliecinājuši cilvēkmīlestību gan darbos, gan vārdos.