Te ir viena lieta ko es īsti nesaprotu: Vai tas sadisms un saistītas novirzes, kas maskētas ar reliģijas terminoloģiju, nu līdzīgi kā pseidozināte maskējas ar zinātnes terminiem, vai arī šis te sadisms ir inherenti iekšā pašās reliģiju mācībās un tu nevari būt ticīgais un pilnīgi no tā norobežoties. Es saprotu pirmo uzskatu bet man ir aizdomas arī par otro variantu, jo pārāk bieži ir šī sakritība un pārāk reti es novēroju ticīgus bet gaišus cilvēkus. Ir, protams, bet kā izņēmumi.