Drāma šeit ir starp materiālimsu un esanciālismu. Beisiklī platonisko, tomisko vs nominālo, racionālistisko. Vai Kelvina sievai ir "esence"? Vai viņa ir dvēseliska būtne vai tikai gaļas gabals, ko var replicet pēc patikas. Vai beigu aina, kur Kelvins piedzīvo katarsi sava tēva apksāvienos, kas ir it kā Okenānā ir prosta čmuka dekorācija vai kaut ko tev izsaka?