"Ultimate ģēnijs mākslā ir tad, kad ar redzamo tiek demonstrēts neredzamais."

Man ir aizdomas, ka šāds arī ir Dieva nolūks pasaulē - ar redzemo (pasauli, cilvēkiem, objektiem) demonstrēt neredzamo - sevi Dievu.

Tāpēc Tarkovskis tā hipnotizē, jo parāda šo dimensiju, kas cilvēkam arvien ir līdzās, acu priekšā, nepamanīta pārsvarā. Man tik ļoti patīk, kā viņš rada šo pārdabiskuma sajūtu, rādot kaut kādas uguntiņas vai monētas ūdenī, pēkšņas kustības, pārmaiņas dabā, totālu apātiju un garlaicību, kurā pēķšņi uzplaiksnī pārpasaulīga patiesība, kādā no varoņu izteitkajiem teikumiem, ilgie fokusi uz ainavu vai gleznu, lai uzsvērtu tās svarīgumu, arī svētumu. Viņš tiešām ir ģēnijs, viņa filmās ir viss, jānoskatās vēlreiz Rubļevs karoče.