Nē nu psiholiģismu sfairā tava uzvedība ir tieši tāda - reliģioza. Galu galā arī tu piekriti, ka sovoka komunisma kults, laigan ateistisks, tomēr bija natūrā reliģiozs.
Man šķiet, ka reliģija ir defoltais cilvēka prātra modus. Bet ir ticība Dieva un ir ticība Sātanam un droši vien spektrs pa starpu. materiālims utml. simplificēti redukcionismi ir "uzšcerbnaja reļigija". Man ienāca prātā tāds apzīmējums, jo kādā krieviskā tulkojumā lasītā stāstā Borhess salīdzināja imīlēšanos kā "pokloņeņije užčerbnomu bogu". Tb, tu pielūdz citu cilvēku tā it kā tas būtu Dievs, jo tevi tas tajā brīdi fascinē. Tieši tā pat man liekas, ka 100% fikusēšanās uz redzamo ralitāti, ignorējot neredzamo, ir tā pati bojātā pseidodieva pielūgsme.