Pie tam interesantais (bet "labo cilvēku" visai noklusētais fakts) ir tāds, ka liela daļa patvēruma meklētāju nevar pierādīt savu identitāti - t.i., viņiem nav nekādu personu apliecinošu dokumentu, uzdod, ka mūk pavisam no citas valsts, nevis no tās, kur dzīvojuši utt., bet tad, kad pienāk brīdis izrakstīt no dzimtenes baru radinieku, izrādās, ka radiem gan dokumenti sazīmēti un var "pierādīt" radniecību ar to, kuram zviedri piešķīruši identitāti uz paša sastāstīta pamata. DNS testi radniecibas pierādīšanai nav obligāti.