Bet tad jau sanāk, ka straight white christian male arī ir viena šāda subgrupa. Kuru [varbūt] apspiež. Arguments strādā uz abām pusēm.

Un also ir drusku neloģiski piemēram nostādīt islāmistus par upuri un kristiešus par apspiedējiem. Ja nepatīk kristietība, tad nevar patikt islāms, ibo to iemeslu dēļ kāpēc man nepatīk kristietība, man nepatīk arī islāms, ja viņus noliek blakus tas ir skaidri redzams. Nevar braukt virsū kristietībai par patriarhālismu un paklausības idejām un tajā pašā laikā saukt islāmu par draudzīgu, ibo viņā tā visa sūda ir vēl vairāk.

Vot šitas ir tas, kas man nav skaidrs - kā viņi pamanās ienīst kristietību un priecāties par islāmu reizē?