Par engliša vispārēju supremaciju piekrītu.:)

BET: "release repressed emotions and experiences"

Es neuzskatu, ka tas ir vajadzīgs. Kāpēc? Kāpēc relīzēt visus tos sūdus, kas tevi ir vai varbūt ir? Ļaunajā patriarhālismā, piemēr, vismaz zēniem, bet cilvēkiem kopumā, māca pašsavaldību kā vērtību. Askēzi un atturību kā tikumu. Mūsdienās, pēc visādās kulturālām, sexuālām etc. revolūcijām tiek mācīts, ka neko tādu nevajag. Vajag sev ļaut visu. Piejāt tur kaut kādus nīgrus Dostojevsksu u.c. bargos vectēvus, kas tev ar spieķi sistu, ja redzētu tavas pašreizējās izdarības.
Varbūt tur ir galējību un ekscesu potenciāls, bet es tomēr tiem vectēviem kopumā vairāk piekrītu. Un pašreizējā tupās brīvestības kultūra ir ļoti ļoti Freida inspirēta. Viņš bija šarlatāns, kas neārstēja nevienu, bet pateica, ka "tu jau tāpat esi vesels". Visa viņa metode.