Atkal tu vienkārši izķīķerē idejas, kas man jakobi bijušas galvā. "Organizācijas" ir pašreizējo Rietumu valstu, īpaši Eiropas, bet principā arī ex-koloniju, valdības birokrātiskie aparāti, kas ir pamatā skolojušies universitātēs (arī organizācijās), kurās kultūrmarksisms tika pasniegts "sociālo zinātņu" formā un vel ar vien tiek. Tā pat tajās skolojušies daudzi citi t.s. "intelektuālā" darba darītāji kā mediju darboņi, mākslinieki, rakstnieki, sociālie aktīvisti, nevalstisko organizāciju biedri un think-tanku organizētāji. Te tiešām nav nekas noslēpumains vai slepens.

Nekad neesmu teicis, ka ir monolīta, savstarpēji koordinēta grupa, kas cenšas sagraut. Marksisms jebkurā tā paveidā ir "nation wrecker", ko mēs labi redzējām pēc track recorda ar klasisko ļeņinismu-maoismu. Neviens taču nesauca 19ajā gadsimtā popularitāti gūstošo klasisko marksismu par "slepenu organizāciju". Tas bija tā laika zeitgeista daļa. Kāds iemesls to darīt šobrīd ar kulturālo? Vari atbildēt?

Tā kulturālā forma atšķiras tikai ar taburetes kāju, kas tiek tārgetēta salaužšanai (kultūra, nevis ekonomiskā un sociopolitiskā sistēma). Nu vairs ne buržuāzija un kapitāla turētāji (pārsvarā viņi paši šobrīd ir KM aktīvisti), bet kultūra, tradīcijas un tautu demogrāfiskais saturs. Jebkurā gadījumā mērķis ir sagraut esošo Rietumu civilizāciju līdz pamatiem. Pie tam, ja klasiskie marksisti vēl it kā domāja parkā jauna būvēšanu, tad ar neomarksistiem neesmu manījis nekādas nākotnes vīzijas.


Vēlāk, kad būs laiks (šobrīd esmu darbā) uztaisītu detalizētu sarakstu ar šo ideologu stādītajiem mērķiem un kā tie korelē ar mūsdienu norisēm politikā un sabiedrībā, bet pagaidām ielikšu jau kaut kad iepriekš citētos "meaty tekstus" no pašiem ideoloģijas fāteriem: http://thebereanwatch.org/wordpress/?page_id=820